15. augusts 12:00 - 20:00
16. augusts 11:00 - 18:00
Aicinām ciemos uz mūsu mājas kafejnīcu Popes pilskalna tuvumā — vietu, kur valda īsta lauku sajūta, bērnu smiekli un zirgu soļu dunēšana. Pie mums varēs baudīt mājās gatavotus ēdienus un gardumus, iepazīties ar dzīvniekiem, samīļot zirgus un nesteidzīgi pavadīt laiku ģimeniskā atmosfērā.
Esam draudzīga un radoša ģimene, kas uz divām dienām savu pagalmu pārvērtīs par siltu satikšanās vietu gan lieliem, gan maziem viesiem. Te būs vieta atpūtai, sarunām, bērnu priekam un vasaras baudīšanai laukos.
Brauciet ciemos uz “Ģimenes pieturu “Āboliņos” ” — mazu, omulīgu pieturu Popē, kur gribas uzkavēties mazliet ilgāk.
Esam draudzīgi ģimenēm ar bērniem. Var ierasties arī ar saviem četrkājainajiem mīluļiem.
Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli
Aktivitātes
- Bērniem pieejamas atrakcijas (šūpoles, slidkalniņš, batuts).
- Uz vietas būs iespēja apskatīt un iegādāties mūsu pašu gatavotus koka lielizmēra traukus un epoksīda pulksteņus (CastleMound).
- Iespēja iegādāties vecmāmiņas tradīciju tējas.
- Pavērot un samīļot zirgus, paši varēs arī nofotografēties ar zirgiem.
- Būs iespēja uzzināt par ugunsdzēsēja profesiju, drošību uz ūdens.
- Lauku sētā ir arī vistiņas.
- Fotostūrīts.
Apskates objekti
Estrāde celta 1958. gadā, pēc tam vairākas reizes pārbūvēta un atjaunota (arhitekts M. Siliņš). Tā kā Popes estrāde atrodas Ventspils novada augstākajā vietā (62,5 m), nostājoties pašā virsotnē paveras skaists skats uz apkārtni. Estrādes pusē skaidros vakaros var redzēt Ventspili, jūrā kuģus. Otrajā – dienvidu pusē – paveras Popes pagasta panorāma.
Šeit 1949. gadā notikuši Dziesmu un Darba svētki, kā arī brīvdabas teātra izrādes un operetes. Kad uzcēla jauno estrādi, tad tā kļuva par visa, tolaik Ventspils rajona estrādi, kur notika lielākie un krāšņākie pasākumi. Tā 1988. gadā notika pirmie izlokšņu svētki Popē, 1989. gadā Kurzemes novada folkloras svētki, 1991. gadā notika folkloras festivāls ,, Baltika 91.”
Ilgus gadus estrāde klusēja un tās drupušie mūri strauji ieauga krūmos. Kopš 2016. gada biedrība “Popes muiža” aktīvi rīko estrādes sakopšanas talkas un ar plašu sabiedrības iesaisti piedalās dažādos projekta konkursos iegūstot finansējumu estrādes atjaunošanai. 2019. gadā Ventspils novada pašvaldība ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu īstenoja Popes brīvdabas estrādes skatītāju sēdvietu pārbūves projektu.
Popes baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas priekšmeti – altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu lukta, kancele, ieejas durvju portāls un vērtnes, kā arī torņa pulkstenis ar gleznojumiem, kurš Latvijā ir vienīgais ar valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu. Popes baznīcas barokālajā ieejas portāla frontonā ievietots fon Bēru un fon Medēmu alianses ģerbonis, ko notur uz pakaļkājām heraldisko lauvu pāris. Virs ģerboņa – dalīts gada skaitlis „17”un „71”, kas norāda baznīcas celtniecības sākuma gadu. Baznīcas pagalmā ierīkoti lapegļu un liepu stādījumi, kas kopā ar muižas apstādījumiem veido stilistiski viengabalainu ainavu.
Par Popes baznīcas cēlāju tiek uzskatīta barona Ulriha Johana fon Bēra atraitne Luīze Šarlote fon Bēra, kura pirms pārcelšanās uz Ances muižu likusi no savā saimniecībā dedzinātiem ķieģeļiem Popē uzcelt baznīcu. Popes baznīca iesvētīta 1786. g. 7. oktobrī.
Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens – ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili.
Garenass virzienā piebūvēta sakristeja. Draudzes telpas garenfasādēs un altārdaļā atrodas augstas logailes ar pusaploces arkām.
1770. gadā Luīze Šarlote Ances pulksteņmeistaram Rūdolfam Gīzī pasūtīja torņa pulksteni ar uzrakstu: Charlotta da Behr née de Medem ma lessés faire. Rud: Guisy ma fait ‘a Anzen. Pulksteņa mehānisms vairs nedarbojas.
1879. gadā ēka un tās iekārta, tai skaitā altāris, kapitāli pārbūvēta. Barons Kārlis Johans fon Bērs licis baznīcu pārbūvēt, ierīkojot labajā pusē īpašus sēdekļus muižniekiem un arī atsevišķu ieeju. (ieeja aizmūrēta un sēdekļi izņemti Latvijas brīvvalsts laikā).
Virs ieejas uz koka stabiem balstīta ērģeļu lukta ar puslokā izvirzītu vidusdaļu. 1898. gadā iebūvētas firmas „E.F. Walcker & Co” ērģeles.
Vertikāli trijās daļās dalītā ozolkoka altāra retabla centra nišā ar smailloka arku nezināma profesionāla mākslinieka glezna „Golgata”. Retabla augšdaļu rotā vimpergs ar krusta puķi, fiales un krabji. Retabla kreisajā pusē ar aplikatīvu gotisku ornamentu rotātu pildiņu augšdaļu noslēdz fon Medēmu un fon Bēru alianses ģerbonis. Retabla labajā pusē – fon Lambsdorfu un fon Bēru alianses ģerbonis. Pēckara gados ģerboņi bojāti.