15. augusts: 10:00-18:30
“Dziri” mājsaimniecība pastāv jau 136 gadus, kopš 1890. gada, tā atrodas Rindas upes krastā, kas iztek no Puzes ezera un ietek Irbes upē.
Visos piedāvātajos ēdienos izmantotie dārzeņi, salāti un garšaugi tiks ņemti no pašu, turpat iekopta piemājas dārza un upes.
Ēdieni tiks gatavoti uz malkas plīts, koka oglēm un iecienītā zivju zupa vārīta uz atklātas uguns Rindas upes krastā.
Viesmīlīgie māju saimnieki, atzīmējot saimniecības 136 gadu jubileju, būs parūpējušies par kādu patīkamu muzikālu pārsteigumu.
Slāpes varēs remdēt ar “Dziri” saimniecībā dabīgi raudzētu rudzu maizes kvasu.
Vēsturiskajā manteļskurstenī būs iespēja bez maksas noskatīties dokumentālo filmu “Reiz Dziros”.
Pieejamas galda spēles (cirks. mini biljards, galda futbols), batuts, basketbola grozs, pludmales tenisa un volejbola laukums pašā Rindas upes krastā.
Tiek piedāvāta iespēja, nopeldēties vēsturiskajā Topciema peldvietā, kur Rindas upe, saulainajā vasaras dienā, katram sniegs patīkamu spirgtumu un enerģiju.
Vienlaicīgi var uzņemt 50 viesus. Norēķināties būs iespējams tikai skaidrā naudā.
Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli
Aktivitātes
Manteļskurstenis ir unikāla vēsturiska liecība ne tikai Ventspils novadā, bet visā Latvijā. Sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldības projektu „Solis” tas ir digitalizēts un tajā caur dokumentālas īsfilmas ”Reiz Dziros” noskaņām, ir iespēja nedaudz ieskatīties vietējo cilvēku dzīvēs un tradīcijās. “Dziri” atrodas blakus kultūrvēsturiskajam piemineklim – tradicionālajai Kurzemes sētai “Kalnenieki”.
Piedāvājam izbaudīt atpūtu uz ūdens laivotājiem 5.00 EUR/h un supotājiem 5.00 EUR/h.
Vizinoties ar laivu vai supu, ir iespēja apskatīt ainavisko Rindas upi, spāru rotaļīgos lidojumus, pagājušā gadsimta Topciema galveno peldvietu, tiltu, seno laipu pāļus, kā arī bebra māju un alas.
Autostāvvieta līdz 40 automašīnām.
Apskates objekti
Vienā no Stiklu purviem – Vasenieku purvā – ir ierīkota pastaigu laipa, lai iepazītu sūnu purva floru un faunu.
Estrāde celta 1958. gadā, pēc tam vairākas reizes pārbūvēta un atjaunota (arhitekts M. Siliņš). Tā kā Popes estrāde atrodas Ventspils novada augstākajā vietā (62,5 m), nostājoties pašā virsotnē paveras skaists skats uz apkārtni. Estrādes pusē skaidros vakaros var redzēt Ventspili, jūrā kuģus. Otrajā – dienvidu pusē – paveras Popes pagasta panorāma.
Šeit 1949. gadā notikuši Dziesmu un Darba svētki, kā arī brīvdabas teātra izrādes un operetes. Kad uzcēla jauno estrādi, tad tā kļuva par visa, tolaik Ventspils rajona estrādi, kur notika lielākie un krāšņākie pasākumi. Tā 1988. gadā notika pirmie izlokšņu svētki Popē, 1989. gadā Kurzemes novada folkloras svētki, 1991. gadā notika folkloras festivāls ,, Baltika 91.”
Ilgus gadus estrāde klusēja un tās drupušie mūri strauji ieauga krūmos. Kopš 2016. gada biedrība “Popes muiža” aktīvi rīko estrādes sakopšanas talkas un ar plašu sabiedrības iesaisti piedalās dažādos projekta konkursos iegūstot finansējumu estrādes atjaunošanai. 2019. gadā Ventspils novada pašvaldība ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu īstenoja Popes brīvdabas estrādes skatītāju sēdvietu pārbūves projektu.
Popes baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas priekšmeti – altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu lukta, kancele, ieejas durvju portāls un vērtnes, kā arī torņa pulkstenis ar gleznojumiem, kurš Latvijā ir vienīgais ar valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu. Popes baznīcas barokālajā ieejas portāla frontonā ievietots fon Bēru un fon Medēmu alianses ģerbonis, ko notur uz pakaļkājām heraldisko lauvu pāris. Virs ģerboņa – dalīts gada skaitlis „17”un „71”, kas norāda baznīcas celtniecības sākuma gadu. Baznīcas pagalmā ierīkoti lapegļu un liepu stādījumi, kas kopā ar muižas apstādījumiem veido stilistiski viengabalainu ainavu.
Par Popes baznīcas cēlāju tiek uzskatīta barona Ulriha Johana fon Bēra atraitne Luīze Šarlote fon Bēra, kura pirms pārcelšanās uz Ances muižu likusi no savā saimniecībā dedzinātiem ķieģeļiem Popē uzcelt baznīcu. Popes baznīca iesvētīta 1786. g. 7. oktobrī.
Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens – ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili.
Garenass virzienā piebūvēta sakristeja. Draudzes telpas garenfasādēs un altārdaļā atrodas augstas logailes ar pusaploces arkām.
1770. gadā Luīze Šarlote Ances pulksteņmeistaram Rūdolfam Gīzī pasūtīja torņa pulksteni ar uzrakstu: Charlotta da Behr née de Medem ma lessés faire. Rud: Guisy ma fait ‘a Anzen. Pulksteņa mehānisms vairs nedarbojas.
1879. gadā ēka un tās iekārta, tai skaitā altāris, kapitāli pārbūvēta. Barons Kārlis Johans fon Bērs licis baznīcu pārbūvēt, ierīkojot labajā pusē īpašus sēdekļus muižniekiem un arī atsevišķu ieeju. (ieeja aizmūrēta un sēdekļi izņemti Latvijas brīvvalsts laikā).
Virs ieejas uz koka stabiem balstīta ērģeļu lukta ar puslokā izvirzītu vidusdaļu. 1898. gadā iebūvētas firmas „E.F. Walcker & Co” ērģeles.
Vertikāli trijās daļās dalītā ozolkoka altāra retabla centra nišā ar smailloka arku nezināma profesionāla mākslinieka glezna „Golgata”. Retabla augšdaļu rotā vimpergs ar krusta puķi, fiales un krabji. Retabla kreisajā pusē ar aplikatīvu gotisku ornamentu rotātu pildiņu augšdaļu noslēdz fon Medēmu un fon Bēru alianses ģerbonis. Retabla labajā pusē – fon Lambsdorfu un fon Bēru alianses ģerbonis. Pēckara gados ģerboņi bojāti.