15. augustā: 10:00-19:00
16. augustā: 12:00-17:00
Ikdienā Cīrulīšos tiek cepta maize un lolotas bites. Mājas kafejnīcas laikā viesiem būs iespēja izgaršot visas Cīrulīšos ceptās maizes šķirnes ar zaļo sviestu, uz ugunskura vārītu gaileņu zupu. Cīrulīšos audzēto kartupeļu pankūkas ar īpašām piedevām. Saldajā plānots Ambrozijs (sens rupjmaizes kārtojuma nosaukums) un Grosmammas melleņu klimpu zupa. Pie kafijas un tējas būs kūkas, rauši un rudzu – kaņepju prjaņiki. Būs arī diētiskais čia sēklu un kokosriekstu piena pudiņš ar svaigām ogām, lai labi garšo!
Jaukai atmosfērai varēs piedalīties, dabas gleznu tapšanas, skicēšanas meistarklasēs, dziedāt tautasdziesmas. Zolītes turnīrs un aktivitātes bērniem.
Individuālas sarunas ar Astrologu, iepazīsti savu karti!
Norēķināties varēs skaidrā naudā.
Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli
Aktivitātes
Iepazīsti maizes cepšanas procesu, sarunas ar beķeri.
Jaukai atmosfērai varēs piedalīties dabas gleznu tapšanas, skicēšanas meistarklasēs, dziedāt tautasdziesmas. Zolītes turnīrs u.c aktivitātes bērniem.
Individuālas sarunas ar Astrologu, iepazīsti savu karti! (30 EUR)
Apskates objekti
Zlēku luterāņu baznīca celta 1645. gadā, sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas iekštelpu apskate, iepriekš vienojoties. (+371 29203640)
Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.
Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta . 1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs.
Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Baznīcā ir soli ar 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm.
Baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu.
Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša.
Noklausieties otru vecāko ērģeļu Latvijā – Piltenes luterāņu baznīcas ērģeļu unikālo, virtuozo skanējumu:
Ieraksts ņemts no Latvijas ērģeļu kataloga, kuru finansē Kultūrkapitāla fonds. Ērģeļu skanējuma paraugus iespēlēja Lilita Ozola http://www.music.lv/lek/piltene_main.htm
Pils celta 13.–14. gs. mijā un izmantota līdz 16. gs. No 14. gs. līdz 16. gs. – Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Pilsdrupām līdzās iekārtota estrāde un lapene.
Vairāk kā 300 gadus vecā Landzes luterāņu baznīca atrodas netālu no Piltenes, ļoti gleznainā vietā pašā Ventas krastā. Ainavu baznīcas apkārtnē papildina senu liepu audze (kopumā te ir 7 dižliepas, resnākā koka apkārtmērs 6,4 m – tas bijis dravas koks, stumbram lieli māzeri). Uz Landzes baznīcu no mācītājmuižas (bijusī pansionāta ēka) ved ošu gatve, kur aug arī bumbiere 2 m apkārtmērā.
Landzes mācītājmuižā bērnību pavadījis Baltijas vācu dzejnieks un tulkotājs Kārlis Hugenbergers (1784 – 1860). Pie baznīcas atrodas seni apbedījumi. Te apglabāts bijušais Landzes draudzes mācītājs, teologs un vēsturnieks Teodors Kallmeijers (1809 – 1859). Uz dienvidaustrumiem no baznīcas atrodas senkapi.
Baznīcā atrodas ievērojamā Ventspils koktēlnieku darbnīcas meistara Nikolausa Sēfrensa baroka stilā darinātais altāris, kancele un ķestera pults. Pirmatnējais krāsojums nav saglabājies. Baznīcas iekārtojumā kopumā ir daudz barokālu priekšmetu. Pa labi no altāra ir epitāfija (1733) M.Henkam. Ērģeles ar 6 reģistriem darinātas Liepājā 1852. gadā, meistari K.Bitners un V.Bauers.