15. augusts: 11.00-21.00
Atrodamies Ventas upes krastā. Piedalāmies jau otro gadu. Gardos ēdienus un dzērienus varēsiet baudīt dzīvās mūzikas pavadījumā. Būs padomāts arī par bērnu izklaidēm. Varēs izbraukt ar laivām, supiem, katamarāniem.
Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli
Aktivitātes
Dzīvā mūzika.
Apskates objekti
Zlēku luterāņu baznīca celta 1645. gadā, sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas iekštelpu apskate, iepriekš vienojoties. (+371 29203640)
Pils celta 13.–14. gs. mijā un izmantota līdz 16. gs. No 14. gs. līdz 16. gs. – Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Pilsdrupām līdzās iekārtota estrāde un lapene.
Vairāk kā 300 gadus vecā Landzes luterāņu baznīca atrodas netālu no Piltenes, ļoti gleznainā vietā pašā Ventas krastā. Ainavu baznīcas apkārtnē papildina senu liepu audze (kopumā te ir 7 dižliepas, resnākā koka apkārtmērs 6,4 m – tas bijis dravas koks, stumbram lieli māzeri). Uz Landzes baznīcu no mācītājmuižas (bijusī pansionāta ēka) ved ošu gatve, kur aug arī bumbiere 2 m apkārtmērā.
Landzes mācītājmuižā bērnību pavadījis Baltijas vācu dzejnieks un tulkotājs Kārlis Hugenbergers (1784 – 1860). Pie baznīcas atrodas seni apbedījumi. Te apglabāts bijušais Landzes draudzes mācītājs, teologs un vēsturnieks Teodors Kallmeijers (1809 – 1859). Uz dienvidaustrumiem no baznīcas atrodas senkapi.
Baznīcā atrodas ievērojamā Ventspils koktēlnieku darbnīcas meistara Nikolausa Sēfrensa baroka stilā darinātais altāris, kancele un ķestera pults. Pirmatnējais krāsojums nav saglabājies. Baznīcas iekārtojumā kopumā ir daudz barokālu priekšmetu. Pa labi no altāra ir epitāfija (1733) M.Henkam. Ērģeles ar 6 reģistriem darinātas Liepājā 1852. gadā, meistari K.Bitners un V.Bauers.
Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.
Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta . 1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs.
Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Baznīcā ir soli ar 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm.
Baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu.
Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša.
Noklausieties otru vecāko ērģeļu Latvijā – Piltenes luterāņu baznīcas ērģeļu unikālo, virtuozo skanējumu:
Ieraksts ņemts no Latvijas ērģeļu kataloga, kuru finansē Kultūrkapitāla fonds. Ērģeļu skanējuma paraugus iespēlēja Lilita Ozola http://www.music.lv/lek/piltene_main.htm