23. augusts, 12.00-19.00
Mājas kafejnīcu dienās, viesiem tiks piedāvāti zivju ēdieni un deserts. Kā arī būs iespēja pagaršot un iegādāties saimnieces pašas ceptu maizīti.
Varēs apskatīt un iegādāties jauniešu radītus rokdarbus un saimnieka mākslas darbus.
Jautrākai laiku pavadīšanai būs dārza spēles un radošā darbnīca.
Patīkamu atmosfēru uzburs ģitārspēle.
Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli
Aktivitātes
Iespēja uzspēlēt dārza spēles. Būs iespēja apskatīt un iegādāties rokdarbus un saimnieka mākslas darbus.
Radošās darbnīcas – 15EUR
Apskates objekti
Militārais mantojums tūrismā, kas vienlaikus ir arī industriālais mantojums un joprojām funkcionējoša navigācijas iekārta. Bāka uzbūvēta, iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Tās gaismas augstums ir 21,3m, bet pašas ēkas augstums ir 19m. Līdz Pirmajam Pasaules karam bāka vairāk bija krāšņa koka un metāla konstrukcija.Kara laikā tā tika bojāta un nedarbojās līdz 1922.gadam, kad tika atjaunota un iebetonēta. Bāka mūsdienās apskatāma gida pavadībā, ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot uz Mērsraga tūrisma informācijas centru. Bākas apskate ir maksas pakalpojums – 1 Eur no cilvēka.
Mērsraga muzejs ir privāts muzejs, kas iekārtos pašā senākajā dzīvojamajā ēkā Mērsraga pagastā. Tā būvēta 1811.gadā. Muzejā var apskatīt ne vien zvejnieku darba rīkus, bet arī sadzīves priekšmetus, tekstilijas un citus interesantus priekšmetus, kas lietoti vietējo iedzīvotāju darbā un sadzīvē.
Mērsrags ir otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags Latvija. Apmēram 50 metrus no krasta atrodas teikām apvītais Velna akmens, kas kā aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts apstiprināts jau 1962.gadā. Turpat netālu var atrast arī Mērsraga vides fotorāmi, caur kuru lūkojoties Velna akmeni var saskatīt.
Tā vēsture sākusies vien 1927.gadā, lai gan zvejniecība un kuģu būve Mērsragā jau sen ritējusi pilnā sparā. Mūsdienās, tā kā Mērsraga ostas teritorija ir slēgta, mols apskatāms tikai no ziemeļu puses, ejot kājām pa pludmali. Brīnišķīgs skats uz ostu un uz Mērsraga kanālu, paveras, ja stāv uz tilta pār kanālu. Kanāls izraksts jau 1842.gadā, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību, un tikai vēlāk tā iztekā ierīkota osta.