Garšu piedzīvojums Rojas un Mērsraga pagastā

Muzeja darbība aizsākusies 1968. gadā, pēc zvejnieku kolhoza “Banga” vadības iniciatīvas. Muzejā iespējams uzzināt par Krišjāņa Valdemāra devumu Kurzemes kuģniecības attīstībai, burinieku būvi mūsu piekrastē, zvejniecību un zivjapstrādi no sendienām līdz pat mūsdienām. Muzeja interaktīvās ekspozīcijas stāsta par piekrastes ciemu vēsturi dažādos laika posmos. Iespējams apmeklēt arī muzeja abas filiāles: izstāžu vietu “Vai Tu mīli jūru” un “Kaltenes klubs”.

Par ostas izbūvi Rojas upes ietekā, Kr. Valdemārs esot sapņojis vēl bērns būdams, kad šeit Rojā pirmo reizi sastapies ar jūru! 20. gs. sākumā Rojā tika izveidota osta ar aizsargdambi jūrā . Abi moli tagadējā izskatā, tika izbūvēti 1972.g. ZR mols sasniedz 430 m garumu un DA mols 658 m garš. Mūsdienās moli kalpo kā jūras vārti.

Šī ir viena no labiekārtotākajām pludmalēm Latvijā ar plašu koka pastaigu laipu sistēmu, kas pieejama ikvienam arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Pludmalē iekārtoti gan volejbola un futbola laukumi un krāsains rotaļu laukums bērniem. Pastaigu Rojas pludmalē var apvienot arī ar pastaigu pa Rojas molu. Siltajā sezonā Rojas pludmalē atrodas vides objekts – Zilais Cerību sivēns, kas priecē ikvienu apmeklētāju.

Aptuveni 1,5 kilometru attālumā no Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Kalvas tagad ir apaugušas ar kokiem un zaļām sūnu cepurītēm.    Pastaigai pa dabas taku iespējams izvēlēties īsāku loku – 800m vai nedaudz garāku loku-1,5 km.

Tā ir 20 metrus augsta, balto smilšu kāpa, Pilsupītes krastos, Pūrciemā. Izstaigājot taku, iespējams uzzināt, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba, laika un cilvēku ietekmē. Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta pirmiedzīvotāju apmetne. Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, šajā kāpu grēdā dzīvojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Takas garums ir 900 m.

Militārais mantojums tūrismā, kas vienlaikus ir arī industriālais mantojums un joprojām funkcionējoša navigācijas iekārta. Bāka uzbūvēta, iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Tās gaismas augstums ir 21,3m, bet pašas ēkas augstums ir 19m. Līdz Pirmajam Pasaules karam bāka vairāk bija krāšņa koka un metāla konstrukcija.Kara laikā tā tika bojāta un nedarbojās līdz 1922.gadam, kad tika atjaunota un iebetonēta. Bāka mūsdienās apskatāma gida pavadībā, ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot uz Mērsraga tūrisma informācijas centru. Bākas apskate ir maksas pakalpojums – 1 Eur no cilvēka.

Tā vēsture sākusies vien 1927.gadā, lai gan zvejniecība un kuģu būve Mērsragā jau sen ritējusi pilnā sparā. Mūsdienās, tā kā Mērsraga ostas teritorija ir slēgta, mols apskatāms tikai no ziemeļu puses, ejot kājām pa pludmali. Brīnišķīgs skats uz ostu un uz Mērsraga kanālu, paveras, ja stāv uz tilta pār kanālu. Kanāls izraksts jau 1842.gadā, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību, un tikai vēlāk tā iztekā ierīkota osta.

Mērsrags ir otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags Latvija. Apmēram 50 metrus no krasta atrodas teikām apvītais Velna akmens, kas kā aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts apstiprināts jau 1962.gadā. Turpat netālu var atrast arī Mērsraga vides fotorāmi, caur kuru lūkojoties Velna akmeni var saskatīt.

Mērsraga muzejs ir privāts muzejs, kas iekārtos pašā senākajā dzīvojamajā ēkā Mērsraga pagastā. Tā būvēta 1811.gadā. Muzejā var apskatīt ne vien zvejnieku darba rīkus, bet arī sadzīves priekšmetus, tekstilijas un citus interesantus priekšmetus, kas lietoti vietējo iedzīvotāju darbā un sadzīvē.