Garšu piedzīvojums Rojas un Mērsraga pagastā

Muzeja darbība aizsākusies 1968. gadā, pēc zvejnieku kolhoza “Banga” vadības iniciatīvas. Muzejā iespējams uzzināt par Krišjāņa Valdemāra devumu Kurzemes kuģniecības attīstībai, burinieku būvi mūsu piekrastē, zvejniecību un zivjapstrādi no sendienām līdz pat mūsdienām. Muzeja interaktīvās ekspozīcijas stāsta par piekrastes ciemu vēsturi dažādos laika posmos. Iespējams apmeklēt arī muzeja abas filiāles: izstāžu vietu “Vai Tu mīli jūru” un “Kaltenes klubs”.

Par ostas izbūvi Rojas upes ietekā, Kr. Valdemārs esot sapņojis vēl bērns būdams, kad šeit Rojā pirmo reizi sastapies ar jūru! 20. gs. sākumā Rojā tika izveidota osta ar aizsargdambi jūrā . Abi moli tagadējā izskatā, tika izbūvēti 1972.g. ZR mols sasniedz 430 m garumu un DA mols 658 m garš. Mūsdienās moli kalpo kā jūras vārti.

Balto smilšu pludmale piemērota nesteidzīgai atpūtai, pastaigām un jūras miera baudīšanai. Labiekārtotā pludmale, ar plašu koka pastaigu laipu sistēmu, pieejama arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Aktīvākai atpūtai pludmalē ierīkoti gan volejbola un futbola laukumi, gan krāsains rotaļu laukums bērniem, atpūtai ģimenēm ar bērniem. Šeit iespējams doties arī pastaigās pa Rojas molu un vērot jahtiņu un zvejas kuģīšu satiksmi Rojas ostā. Siltajā sezonā Rojas pludmalē atrodas vides objekts – Zilais Cerību sivēns, kas priecē ikvienu apmeklētāju.

Aptuveni 1,5 kilometru attālumā no Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Kalvas tagad ir apaugušas ar kokiem un zaļām sūnu cepurītēm.    Pastaigai pa dabas taku iespējams izvēlēties īsāku loku – 800m vai nedaudz garāku loku-1,5 km.

Tā ir 20 metrus augsta, balto smilšu kāpa, Pilsupītes krastos, Pūrciemā. Izstaigājot taku, iespējams uzzināt, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba, laika un cilvēku ietekmē. Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta pirmiedzīvotāju apmetne. Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, šajā kāpu grēdā dzīvojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Takas garums ir 900 m.

Mērsraga bāka ir unikāls militārā un industriālā mantojuma objekts, kas joprojām darbojas kā navigācijas iekārta un rāda ceļu kuģiem Rīgas līcī. Tā slēpj arī aizraujošu stāstu – bākas sirdī mīt īsta „francūziete”. Bāka tika uzbūvēta un iesvētīta 1875. gada 10. septembrī. Tās oriģinālā kaltā dzelzs konstrukcija savulaik tika izgatavota un atvesta tieši no Parīzes. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika smagi sašauta un nedarbojās līdz pat 1922. gadam. Lai glābtu un nostiprinātu bojāto metāla korpusu, tā tika pilnībā iebetonēta, iegūstot mūsdienās redzamo izturīgo dzelzsbetona veidolu.

Bākas augstums ir 18,5 m, bet gaismas augstums – 21,3 m virs jūras līmeņa. Bākas apskate iespējama, iepriekš piesakoties Mērsraga Tūrisma informācijas centrā. Par bākas apmeklējumu tiek piemērota Mērsraga TIC pakalpojuma maksa.

Mērsraga ziedošās kāpas ir vietējās kopienas kopīgi veidota iniciatīva, kas radīta, lai atjaunotu piekrastes dabisko skaistumu. Idejas autors Janeks Bergs iedvesmojās no vēsturiskiem fotouzņēmumiem, kuros Kurzemes kāpas bija bagātīgi klātas ar ziedošiem savvaļas augiem.

2026. gada 30. maijā vides talkā tika iestādīti 450 piekrastes kāpu videi raksturīgi augi – mārsili, laimiņi, auzenes, jūrmalas armērijas un akmeņlauzīši. Tie ir īpaši izvēlēti, ņemot vērā trūcīgos augsnes apstākļus, un laika gaitā dabiski ieaugsies un kļūs par daļu no kāpas ainavas.

Lūdzam saudzēt stādījumus! Atjaunotā kāpa vēl ir trausla, un augiem nepieciešams laiks, lai ieaugtos un nostiprinātu smiltis. Laikam ejot, tā uzplauks savā krāšņumā, priecējot gan vietējos iedzīvotājus, gan Mērsraga viesus.

Foto: Madara Brāle

Izstāde “Latvieši” Mērsraga Tautas namā ir vizuāls stāsts par mums pašiem — par latviešiem, mūsu ikdienu, svētkiem, pieredzi un dzīves ritumu, kas kopā veido daudzslāņainu un patiesu Latvijas cilvēku portretu.

Sadarbībā ar fondu “Valdemārs” deviņi izcili latviešu fotogrāfi — Māra Brašmane, Valdis Brauns, Uldis Briedis, Gvido Kajons, Dainis Kārkluvalks, Inta Ruka, Aivars Liepiņš, Dace Voitkeviča un Māris Ločmelis — ir radījuši kopīgu izstādi, kurā savijas dzīves mirkļi un cilvēku stāsti, veidojot iedvesmojošu un daudzdimensionālu Latvijas cilvēku portretu galeriju.

Izstādes nosaukuma iedvesma sakņojas Krišjāņa Valdemāra leģendārajā uzrakstā “latvietis” uz viņa istabas durvīm Tartu universitātē — drosmīgā apliecinājumā piederībai un pašapziņai. Šodien šo ideju turpinām daudzskaitlī — latvieši, uzsverot kopības un vienotības spēku.

Tā ir izstāde par latvietību kā dzīvu pieredzi — ko meklējam sevī, ģimenē, sarunās, tradīcijās un ikdienas mirkļos. Jo tieši kopā mēs esam stiprāki un spējam radīt vairāk.

Mērsraga Tautas nams, Lielā iela 25, Mērsrags
Otrdien–piektdien 10.00–18.00, sestdien 11.00–15.00
Lūdzu sazināties pirms apmeklējuma.+371 29876889

Izstāde apskatāma visas vasaras garumā Mērsraga Tautas namā un bibliotēkas darba laikā.

Mērsrags ir labi zināms kā putnu migrācijas ceļa daļa – šeit pavasaros un rudeņos gar jūras piekrasti un Engures ezers apkārtni plūst tūkstošiem gājputnu. Tas ir viens no nozīmīgākajiem dabas “koridoriem” Latvijā, kur putnus var vērot īpaši intensīvi.

9 metrus augstie skatu torņi pie Mērsraga bāka, piejūras pļavā pie “Jēgerlejas” un pie Engures ezera ļauj redzēt gan saullēktus un saulrietus, gan putnu kustību visos gadalaikos. No šīm vietām paveras plaši, atvērti skati – jūra, pļavas un ezers vienā ainavā.

Skatu torņi atrodas:

• Bākas iela 56B
• Ezera iela 49
• Lielā iela 126, Mērsrags

Šeit daba ir vienkārša un dzīva – pietiek pacelt skatienu, lai ieraudzītu, kā Mērsrags elpo līdzi putnu ceļam.

Mērsrags ir otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags Latvija. Apmēram 50 metrus no krasta atrodas teikām apvītais Velna akmens, kas kā aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts apstiprināts jau 1962.gadā. Turpat netālu var atrast arī Mērsraga vides fotorāmi, caur kuru lūkojoties Velna akmeni var saskatīt.

Uzskatīts par simbolu zvejniecības veiksmīgai izaugsmei un pārticībai. Mērsragā atradies jau Padomju laikos, 90. gadu sākumā pazudis, 2011. gadā atrasts un atgriezies Mērsragā, 2020. gadā restaurēts. “Oskars” simbolizē īstu mērsradznieku – zvejas vīru, kas jūrā piedzīvojis gan skaistus saulrietus un saulē apsvilušu ādu, gan arī vētru un slapjo, zivju pilno tīklu smagumu un jūras sāļo garšu. Mērsraga centrs – akmeņi, laiva un skulptūra “Oskars” ir vieta, kurā ne vien piemiņai nofotografēties, bet arī ar cieņu aizdomāties par tiem, kas reiz šo ciemu, pateicoties darbam jūrā, varēja uzbūvēt.

Mērsraga muzejs ir privāts muzejs, kas iekārtos pašā senākajā dzīvojamajā ēkā Mērsraga pagastā. Tā būvēta 1811.gadā. Muzejā var apskatīt ne vien zvejnieku darba rīkus, bet arī sadzīves priekšmetus, tekstilijas un citus interesantus priekšmetus, kas lietoti vietējo iedzīvotāju darbā un sadzīvē. Ieeja muzejā – ar iepriekšēju pieteikšanos, pa tel.: 63235995.

Ieeja – par ziedojumiem.

Mērsraga ostas Ziemeļu mola būvniecība sākās 1927. gadā, lai gan zvejniecība un kuģu būve Mērsragā bija nozīmīga jau daudz agrāk. Osta gadu gaitā kļuvusi par vienu no svarīgākajiem piekrastes saimnieciskās dzīves centriem, kur līdzās zvejniecībai attīstījusies arī kuģošana un ostas pakalpojumi. Mūsdienās ostas teritorija ir slēgta, tādēļ Ziemeļu molu iespējams apskatīt no ziemeļu puses, dodoties pastaigā gar jūras krastu. No pludmales paveras plašs skats uz molu, ostas akvatoriju un jūru, ļaujot izjust ostas īpašo piekrastes noskaņu. Savukārt no tilta pār kanālu labi pārredzama ostas teritorija un kanāla ietekas apkārtne. Kanāls izrakts jau 1842. gadā, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību, un tikai vēlāk tā iztekā tika izveidota osta.