29. augusts: 12.00-20.00
30. augusts: 12.00-19.00
“Kumelītes” ir vieta, kur ikdienā rit parasta lauku sētas dzīve – dārza darbi, rosība pagalmā un kopā būšanas prieks. Tur radi, draugi un kaimiņi vienmēr ir gaidīti pie kopīga galda.
Šajās dienās “Kumelītes” vēlas atvērt durvis ikvienam viesim, lai dalītos ar to skaisto sajūtu, ko rada vienkārša kopā būšana – sarunas, smiekli, mājīga atmosfēra un, protams, gards ēdiens.
Saimnieki aicina iegriezties pie viņiem, izbaudīt šo laiku, sajust lauku sētas viesmīlību un kļūt par daļu no viņu kopā būšanas.
Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli
Aktivitātes
- Papildus būs pieejami pašu gatavoti gardumi- cepumi, riekstiņi, sīrupi, zaptes un citi našķi
- Tā pat būs iespējams arī apskatīt un iegadāties dažādus rokdarbus
- Kamēr baudīsiet atpūtu, būs iespēja radoši izpausties radošajā stūrītī, vai izpausties sportiski
Apskates objekti
Mērsraga bāka ir unikāls militārā un industriālā mantojuma objekts, kas joprojām darbojas kā navigācijas iekārta un rāda ceļu kuģiem Rīgas līcī. Tā slēpj arī aizraujošu stāstu – bākas sirdī mīt īsta „francūziete”. Bāka tika uzbūvēta un iesvētīta 1875. gada 10. septembrī. Tās oriģinālā kaltā dzelzs konstrukcija savulaik tika izgatavota un atvesta tieši no Parīzes. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika smagi sašauta un nedarbojās līdz pat 1922. gadam. Lai glābtu un nostiprinātu bojāto metāla korpusu, tā tika pilnībā iebetonēta, iegūstot mūsdienās redzamo izturīgo dzelzsbetona veidolu.
Bākas augstums ir 18,5 m, bet gaismas augstums – 21,3 m virs jūras līmeņa. Bākas apskate iespējama, iepriekš piesakoties Mērsraga Tūrisma informācijas centrā. Par bākas apmeklējumu tiek piemērota Mērsraga TIC pakalpojuma maksa.
Mērsrags ir otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags Latvija. Apmēram 50 metrus no krasta atrodas teikām apvītais Velna akmens, kas kā aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts apstiprināts jau 1962.gadā. Turpat netālu var atrast arī Mērsraga vides fotorāmi, caur kuru lūkojoties Velna akmeni var saskatīt.
Mērsraga ziedošās kāpas ir vietējās kopienas kopīgi veidota iniciatīva, kas radīta, lai atjaunotu piekrastes dabisko skaistumu. Idejas autors Janeks Bergs iedvesmojās no vēsturiskiem fotouzņēmumiem, kuros Kurzemes kāpas bija bagātīgi klātas ar ziedošiem savvaļas augiem.
2026. gada 30. maijā vides talkā tika iestādīti 450 piekrastes kāpu videi raksturīgi augi – mārsili, laimiņi, auzenes, jūrmalas armērijas un akmeņlauzīši. Tie ir īpaši izvēlēti, ņemot vērā trūcīgos augsnes apstākļus, un laika gaitā dabiski ieaugsies un kļūs par daļu no kāpas ainavas.
Lūdzam saudzēt stādījumus! Atjaunotā kāpa vēl ir trausla, un augiem nepieciešams laiks, lai ieaugtos un nostiprinātu smiltis. Laikam ejot, tā uzplauks savā krāšņumā, priecējot gan vietējos iedzīvotājus, gan Mērsraga viesus.
Foto: Madara Brāle
Mērsraga ostas Ziemeļu mola būvniecība sākās 1927. gadā, lai gan zvejniecība un kuģu būve Mērsragā bija nozīmīga jau daudz agrāk. Osta gadu gaitā kļuvusi par vienu no svarīgākajiem piekrastes saimnieciskās dzīves centriem, kur līdzās zvejniecībai attīstījusies arī kuģošana un ostas pakalpojumi. Mūsdienās ostas teritorija ir slēgta, tādēļ Ziemeļu molu iespējams apskatīt no ziemeļu puses, dodoties pastaigā gar jūras krastu. No pludmales paveras plašs skats uz molu, ostas akvatoriju un jūru, ļaujot izjust ostas īpašo piekrastes noskaņu. Savukārt no tilta pār kanālu labi pārredzama ostas teritorija un kanāla ietekas apkārtne. Kanāls izrakts jau 1842. gadā, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību, un tikai vēlāk tā iztekā tika izveidota osta.
Mērsrags ir labi zināms kā putnu migrācijas ceļa daļa – šeit pavasaros un rudeņos gar jūras piekrasti un Engures ezers apkārtni plūst tūkstošiem gājputnu. Tas ir viens no nozīmīgākajiem dabas “koridoriem” Latvijā, kur putnus var vērot īpaši intensīvi.
9 metrus augstie skatu torņi pie Mērsraga bāka, piejūras pļavā pie “Jēgerlejas” un pie Engures ezera ļauj redzēt gan saullēktus un saulrietus, gan putnu kustību visos gadalaikos. No šīm vietām paveras plaši, atvērti skati – jūra, pļavas un ezers vienā ainavā.
Skatu torņi atrodas:
- Bākas iela 56B
- Ezera iela 49
- Lielā iela 126, Mērsrags
Šeit daba ir vienkārša un dzīva – pietiek pacelt skatienu, lai ieraudzītu, kā Mērsrags elpo līdzi putnu ceļam.
Mērsraga muzejs ir privāts muzejs, kas iekārtos pašā senākajā dzīvojamajā ēkā Mērsraga pagastā. Tā būvēta 1811.gadā. Muzejā var apskatīt ne vien zvejnieku darba rīkus, bet arī sadzīves priekšmetus, tekstilijas un citus interesantus priekšmetus, kas lietoti vietējo iedzīvotāju darbā un sadzīvē. Ieeja muzejā – ar iepriekšēju pieteikšanos, pa tel.: 63235995.
Ieeja – par ziedojumiem.
Mērsraga kanāla “Sensāciju taka” ir ~2,3 km garš apļveida pastaigu maršruts gar kanālu, kas sākas pie Mērsraga tilta (centra pusē). Taka veidota kā nesteidzīga pastaiga, kur dabas ainava mijas ar vietējiem stāstiem un nelieliem atklājumiem.
Engures ezers ir trešais lielākais Latvijā. Ezera krastos ierīkoti aploki savvaļas dzīvei pielāgotiem mājlopiem, kuros ganās ap 70 liellopu – Latvijas zilā šķirne, Highlander, Charole, Hereford un Alpengrey govis, kā arī ap 20 Polski Konik šķirnes zirgu. Ezera krastā uzbūvēts putnu novērošanas tornis. Līdz tornim ved taka caur zirgu un govju ganībām, kas nozīmē, ka jāiet garām dzīvniekiem un jābūt uzmanīgiem.