Ģimenes restorāns “Randevu”

Jūrmalas muzejs apmeklētājiem pastāstīs par Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem un attīstību no 19. līdz 20. gadsimta beigām. Multimediālā ekspozīcija “RAIŅA T ELPA. Plašums. Dziļums. Bezgalība” ir pieskāriens vārdiem, domām un idejām, tas ir aicinājums satikties ar latviešu dižgaru Raini un sevi. Jūrmalas muzeja izstāžu zālēs gadā notiek vidēji 20 dažādas mākslas un kultūrvēstures izstādes, muzejā notiek arī radoši pasākumi un darbnīcas bērniem.

Parks paredzēts gan aktīvās, gan mierīgās atpūtas cienītājiem. Te var pavadīt laiku kopā ar bērniem, ģimeni un draugiem, sportot un izbaudīt priežu gaisu. Parkā atrodas skatu tornis, rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem, celiņi skrituļslidotājiem un gājējiem, skeitparks, strītbola laukumi, kafejnīcas, autostāvvietas, tualetes. Parks darbojas visu gadu. Ziemā šeit var nodarboties ar distanču slēpošanu. Ziemā Mežaparks pārvēršas Gaismas parkā, kuru veido gaismas dekori no tūkstošiem LED lampiņu: Piena ceļš ar zvaigznājiem, tiltiņš un arkas, kas atveido jūras vilni, pasaku tēli, dzīvnieku figūras.

Parks apmeklētājiem pieejams bez maksas.
Darba laiks no 9:00-22:00
Savukārt no pavasara līdz rudenim šeit darbojas divi populāri aktīvas atpūtas objekti: Jūrmalas tīklu parks un piedzīvojumu parks “Jūrmalas Tarzāns”.

Jūrmalas Brīvdabas muzejs izvietots Buļļuciemā, Ragakāpas dabas parka pakājē. Muzejā izveidota 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts, zivju kūre, peldu būda. Muzejs īpaši lepojas ar plašo enkuru, zvejas laivu un bagātīgāko virvju un striķu vīšanas piederumu un materiālu kolekciju Latvijā, kā arī ar pastāvīgu ekspozīciju “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”, kuras centrālais eksponāts ir dabiskā lielumā, nepabeigta Kurzemes koka zvejas laiva un senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti.

Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām.
Ķemeru kūrorta parkā atrodas 42 metru augsts ūdenstornis, kas ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad funkcionējošā hidrotehniskā būvē ir iekārtotas ekspozīcijas par Ķemeru apkaimes vēsturi un izcilām personībām, kā arī divi skatu laukumi 12 un 42 metru augstumā.

Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību. Nacionālā parka platība ir 38 165 ha. Tas ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks (pēc Gaujas un Rāznas nacionālajiem parkiem). Ķemeru nacionālais parks piedāvā pastaigas pa dabas takām, velo maršrutus dabā, izglītojošās nodarbības bērniem un pieaugušajiem, tematiskus pasākumus visai ģimenei. Parkā darbojas dabas izglītības un tūrisma informācijas centrs “Meža māja”.
Ķemeru nacionālā parka un tam pieguļošajās teritorijās atrodas vairākas dabas takas: Zaļā kāpa, Lielā Ķemeru tīreļa laipa, Sēra dīķu laipa, Slokas ezera taka, Melnalkšņu dumbrāja laipa un Lūžņu grāvja sēravota taka.