Jūrmalas Mājas kafejnīcu dienās jūs gaida īsts kūrortpilsētas dzīvesstila baudījums – mirklis sev un savai labsajūtai. Tas ir laiks, ko veltīt sevis lutināšanai – ne tikai baudot no sirds rūpētu dzēriena malku un ēdiena kumosu, bet arī ieelpojot jūras un mežu smaržu, ļaujoties saules skūpstiem uz savas ādas. Tā ir īpašā Jūrmalas sajūta, kurā neiztrūkstoša ir arī viesmīlība un gastronomijas pieredze.
Ēdiena gatavošana jau gadiem ir mūsu ģimenes hobijs. Pie mums aug nākamais Gordons Remzijs un Džūlija Čailda, tāpēc vēlamies dalīties savos gardumos arī ar jums! Iepriekš esam palīdzējuši citām mājas kafejnīcām, bet tagad vēlamies uzņemt viesus arī savā pagalmā – sievas bērnības mājās, kur jau maza viņa spēlējās “kafejnīcās” un sapņoja kādu dienu atvērt arī savu.
Uzzini vairāk
Art Cafe mākslas galerijas “Inner Light” paspārnē ir īpaša vieta, kurā mirklis atpūtai kļūst par iedvesmas impulsu.
Jau 2018. gadā viesi speciāli ieradās, lai baudītu Art Cafe slaveno siera kūku un aplūkotu unikālās fluorescējošās krāsas tehnikā radītās gleznas. Arī šogad – tikai 14. un 15. septembrī jums būs iespēja nogaršot šo izcilo siera kūku!
Uzzini vairāk
Raiņa un Aspazijas vasarnīca vienmēr ir bijusi viesmīlīga vieta, kas sirsnīgi uzņem ikvienu. Jau laikā, kad šeit dzīvoja Rainis un Aspazija, vasarnīca bija dzīvīga un rosīga – dzejniekpāris izīrēja istabiņas citiem, kas radīja patīkamu kompāniju sarunām pie pusdienu galda. Šogad mājas kafejnīcā “Dziņa un Miņa” aicinām izbaudīt tikpat draudzīgu atmosfēru un piedalīties viktorīnas spēlē par latviešu literatūras leģendām – Raini un Aspaziju. Papildus viktorīnai apmeklētāji tiks cienāti ar īpašām uzkodām, radot patiesi jauku kopābūšanas sajūtu.
Uzzini vairāk
“Annas mājas” saimniekiem mīļa ir Eiropas dienvidu valstu apceļošana un turienes virtuve, kā arī latviešu virtuves tradīcijas, tāpēc Mājas kafejnīcu dienās piedāvājumā būs gan tradicionāli ēdieni, gan gastronomiski pārsteigumi.
Pirms vai pēc kafejnīcas viesiem ir lieliska iespēja apmeklēt skaisti atjaunoto Ķemeru parku, kas patiesi priecē visos gada laikos. Bērnu priekam parkā izveidots arī moderns rotaļu laukums.
Uzzini vairāk
Mājas kafejnīcu dienu laikā kafejnīca “BBB” viesiem piedāvās unikālu iespēju paviesoties mākslinieces Baibas Briedes darbnīcā – vēsturiskā Jūrmalas īpašumā, un mieloties ar gardiem ēdieniem dārza terasē.
Uzzini vairāk
Restorāna “Randevu” plašajā ēdienkartē pārstāvēta pasaules virtuve. Restorāna interjers ir ieturēts Art Noveau stilā, bet atrašanās vieta ir unikāla ar jūras, Jomas ielas un pludmales tuvumu. Mājas kafejnīcu dienu laikā viesiem tiks piedāvāta uz oglēm gatavota Harira jēra zupa, desertu degustācija un ēdieni līdzņemšanai.
Tāpat restorāns piedāvās iegādāties bio vīnus no vinotēkas kolekcijas, kā arī baudīt bio vīnu (Vācija/Itālija) un kokteiļu degustācijas.
Uzzini vairāk
Taverna-picērija, kas atrodas Dzintaru koncertzāles tuvumā, piedāvā nobaudīt tradicionālo Latvijas virtuvi, kā arī picas, kas gatavotas pēc īpašās tavernas receptes. Mājas kafejnīcu dienu laikā viesiem tiks piedāvāti īpaši deserti, kā arī mini-meistarklase picas gatavošanā. Būs iespēja ēdienus iegādāties līdzņemšanai.
Uzzini vairāk
Jūrmalas Brīvdabas muzejs izvietots Buļļuciemā, Ragakāpas dabas parka pakājē. Muzejā izveidota 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts, zivju kūre, peldu būda. Muzejs īpaši lepojas ar plašo enkuru, zvejas laivu un bagātīgāko virvju un striķu vīšanas piederumu un materiālu kolekciju Latvijā, kā arī ar pastāvīgu ekspozīciju “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”, kuras centrālais eksponāts ir dabiskā lielumā, nepabeigta Kurzemes koka zvejas laiva un senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti.
Jūrmalas muzejs apmeklētājiem pastāstīs par Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem un attīstību no 19. līdz 20. gadsimta beigām. Multimediālā ekspozīcija “RAIŅA T ELPA. Plašums. Dziļums. Bezgalība” ir pieskāriens vārdiem, domām un idejām, tas ir aicinājums satikties ar latviešu dižgaru Raini un sevi. Jūrmalas muzeja izstāžu zālēs gadā notiek vidēji 20 dažādas mākslas un kultūrvēstures izstādes, muzejā notiek arī radoši pasākumi un darbnīcas bērniem.
Parks paredzēts gan aktīvās, gan mierīgās atpūtas cienītājiem. Te var pavadīt laiku kopā ar bērniem, ģimeni un draugiem, sportot un izbaudīt priežu gaisu. Parkā atrodas skatu tornis, rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem, celiņi skrituļslidotājiem un gājējiem, skeitparks, strītbola laukumi, kafejnīcas, autostāvvietas, tualetes. Parks darbojas visu gadu. Ziemā šeit var nodarboties ar distanču slēpošanu. Ziemā Mežaparks pārvēršas Gaismas parkā, kuru veido gaismas dekori no tūkstošiem LED lampiņu: Piena ceļš ar zvaigznājiem, tiltiņš un arkas, kas atveido jūras vilni, pasaku tēli, dzīvnieku figūras.
Parks apmeklētājiem pieejams bez maksas.
Darba laiks no 9:00-22:00
Savukārt no pavasara līdz rudenim šeit darbojas divi populāri aktīvas atpūtas objekti: Jūrmalas tīklu parks un piedzīvojumu parks “Jūrmalas Tarzāns”.
Parka platība ir 150 hektāri. Ragakāpas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu ar vecu priežu mežu apaugušās kāpas un dabas daudzveidību jūras piekrastē. Ragakāpa, kuras augstums ir 17 metru, ir valsts aizsardzībā kopš 1962. gada.
Lai iepazīstinātu apmeklētājus ar teritorijas dabas vērtībām, parkā ir ierīkotas divas dabas takas. Viena no takām ved cauri priežu mežam, ir aptuveni 2 km gara, un pārsvarā to veido koka laipas. Tajā ir izvietoti arī informācijas stendi un soliņi, bet stāvākajās vietās – kāpnes. Brīvdabas muzeja tuvumā no šīs takas pa kāpnēm var nokļūt arī uz otras dabas takas, ko apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”.
Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām.
Ķemeru kūrorta parkā atrodas 42 metru augsts ūdenstornis, kas ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad funkcionējošā hidrotehniskā būvē ir iekārtotas ekspozīcijas par Ķemeru apkaimes vēsturi un izcilām personībām, kā arī divi skatu laukumi 12 un 42 metru augstumā.
Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību. Nacionālā parka platība ir 38 165 ha. Tas ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks (pēc Gaujas un Rāznas nacionālajiem parkiem). Ķemeru nacionālais parks piedāvā pastaigas pa dabas takām, velo maršrutus dabā, izglītojošās nodarbības bērniem un pieaugušajiem, tematiskus pasākumus visai ģimenei. Parkā darbojas dabas izglītības un tūrisma informācijas centrs “Meža māja”.
Ķemeru nacionālā parka un tam pieguļošajās teritorijās atrodas vairākas dabas takas: Zaļā kāpa, Lielā Ķemeru tīreļa laipa, Sēra dīķu laipa, Slokas ezera taka, Melnalkšņu dumbrāja laipa un Lūžņu grāvja sēravota taka.