Garšas piedzīvojums Ziemeļkurzemes piekrastē

Piekraste, no Mērsraga līdz Rojai un tālāk līdz Kolkai, var lepoties ar to, ka šeit agrāk bija viens no galvenajiem buru kuģu būves centriem ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā. Kopumā šajā krastā uzbūvēti ap 200 lielāki un mazāki burinieki, kas kuģoja pa visām pasaules jūrām un okeāniem. Šo teritoriju vieno ne tikai kopīgais jūras krasts, bet arī zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja Padomju gados vietējo zvejnieku kolhozu paspārnē. Mūsu piekrastes vēstures līkločus un notikumus iespējams izzināt Rojas Jūras zvejniecības muzejā, tā filiālē Kaltenes klubā vai Mērsraga muzejā “Saieta nams”. Uzkāpjot Mērsraga bākā, ikvienam ceļotājam aizrausies elpa no plašuma visapkārt!

Un, kas gan būtu zvejniekciems bez kūpinātu zivju smaržas un tradicionālo zivju ēdienu garšas? Mūsu viesiem šeit patīk ne tikai piekrastes šarms un atpūta pie jūras, bet arī iespēja būt tuvāk dabai. Te iegriežas tūristi pa jūras ceļiem, autoceļiem un, protams, arī kājāmgājēji, kas pie mums bauda @Jūrtakas maršrutu. Dabas taku entuziastiem te patiks mazie, šarmantie piekrastes ceļi, koka laipas, kas aizved līdz jūrai, kā arī maģiskās Kaltenes akmens  kalvas un citi interesanti akmeņi, gan jūras krastā, gan mežā. Engures ezera, Mērsraga kanāla, Rojas upes apkārtnē un jūras piekrastē, iespējams sastapt plašu putnu daudzveidību. Esam atpazīstami ar saviem Zvejnieksvētkiem, kino festivālu “Roja`L”, Bākas ielas svētkiem un Senās uguns nakts pasākumiem.

Mājas kafejnīcu dienās mūsu piekrastē aicināsim baudīt dažādus zivju ēdienus, kas gatavoti pēc tradicionālajām piekrastes receptēm, izmantojot mūsu jūrā nozvejotās zivis un citu, pašu audzētu produkciju.
Aicinām braukt pie mums baudīt garšu ceļojumu, kas var Jūs aizvest  pie vēl neatklātām garšām, pie viena atgādinot arī par sen aizmirstām bērnības garšām.

3.-4.
septembris

Kafejnīcas

Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli

Kafejnīcas

Apskates objekti

ir 20 metrus augsta, balto smilšu kāpa, Pilsupītes krastos, Pūrciemā. Izstaigājot taku, iespējams uzzināt, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba, laika un cilvēku ietekmē. Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta pirmiedzīvotāju apmetne. Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, šajā kāpu grēdā dzīvojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Takas garums ir 900 m.

Muzeja darbība aizsākusies 1968. gadā, pēc zvejnieku kolhoza “Banga” vadības iniciatīvas. Muzejā iespējams uzzināt par Krišjāņa Valdemāra devumu Kurzemes kuģniecības attīstībai, burinieku būvi mūsu piekrastē, zvejniecību un zivjapstrādi no sendienām līdz pat mūsdienām. Muzeja interaktīvās ekspozīcijas stāsta par piekrastes ciemu vēsturi dažādos laika posmos.

Par ostas izbūvi Rojas upes ietekā, Kr. Valdemārs esot sapņojis vēl bērns būdams, kad šeit Rojā pirmo reizi sastapies ar jūru! 20. gs. sākumā Rojā tika izveidota osta ar aizsargdambi jūrā . Abi moli tagadējā izskatā, tika izbūvēti 1972.g. ZR mols sasniedz 430 m garumu un DA mols 658 m garš. Mūsdienās moli kalpo kā jūras vārti.

Šī ir viena no labiekārtotākajām pludmalēm Latvijā ar plašu koka pastaigu laipu sistēmu, kas pieejama ikvienam arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Pludmalē iekārtoti gan volejbola un futbola laukumi un krāsains rotaļu laukums bērniem. Pastaigu Rojas pludmalē var apvienot arī ar pastaigu pa Rojas molu. Siltajā sezonā Rojas pludmalē atrodas vides objekts – Zilais Cerību sivēns, kas priecē ikvienu apmeklētāju.

Kaltenes jūrmala ir klāta ar daudzajiem jūrakmeņiem un sīkiem oļiem, kas piekrastē mīt jau 4500 – 5000 gadus, kad tos tur atstājis senais Litorīnas jūras krasts. Grīļu jūrakmens, kas atrodas jūrā, iepretī Kaltenes putnu vērošanas tornis ir viens no Latvijas lielākajiem jūrakmeņiem. Seklos jūras līčus ir iecīnījuši ūdens putni, kas piekrastē barojas un atpūšas migrācijas laikā.

Aptuveni 1,5 kilometru attālumā no Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Kalvas tagad ir apaugušas ar kokiem un zaļām sūnu cepurītēm.    Pastaigai pa dabas taku iespējams izvēlēties īsāku loku – 800m vai nedaudz garāku loku-1,5 km.

Militārais mantojums tūrismā, kas vienlaikus ir arī industriālais mantojums un joprojām funkcionējoša navigācijas iekārta. Bāka uzbūvēta, iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Tās gaismas augstums ir 21,3m, bet pašas ēkas augstums ir 19m. Līdz Pirmajam Pasaules karam bāka vairāk bija krāšņa koka un metāla konstrukcija.Kara laikā tā tika bojāta un nedarbojās līdz 1922.gadam, kad tika atjaunota un iebetonēta. Bāka mūsdienās apskatāma gida pavadībā, ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot uz Mērsraga tūrisma informācijas centru. Bākas apskate ir maksas pakalpojums – 1 Eur no cilvēka.

Tā vēsture sākusies vien 1927.gadā, lai gan zvejniecība un kuģu būve Mērsragā jau sen ritējusi pilnā sparā. Mūsdienās, tā kā Mērsraga ostas teritorija ir slēgta, mols apskatāms tikai no ziemeļu puses, ejot kājām pa pludmali. Brīnišķīgs skats uz ostu un uz Mērsraga kanālu, paveras, ja stāv uz tilta pār kanālu. Kanāls izraksts jau 1842.gadā, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību, un tikai vēlāk tā iztekā ierīkota osta.

Mērsrags ir otrs lielākais un izteiksmīgākais zemesrags Latvija. Apmēram 50 metrus no krasta atrodas teikām apvītais Velna akmens, kas kā aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts apstiprināts jau 1962.gadā. Turpat netālu var atrast arī Mērsraga vides fotorāmi, caur kuru lūkojoties Velna akmeni var saskatīt.