Mājas kafejnīca “Pļavas garša: Kliņģeru pop-up dzīres”

Calendar icon
15. augusts: 11:00-18:00

Dzīrēs Kliņģeros aicinām ciemos ieraudzīt dabisku, rimtu dzīvi lauku sētā un pļavā, ar īstu pļavas garšu, vietējiem produktiem un nesteidzīgu būšanu kopā. Izbaudi īstu lauku pusdienu – tur, kur jēri ganās un pļava ir ēdiena garšas sastāvdaļa.

Mājas kafejnīcu dienu laikā viesiem tiks piedāvāts vienas dienas brančš ar 4-kārtu dzīrēm: sezonāli salāti un uzkodas, uz ugunskura tapināta jēra gaļas zupa, plovs, vasarīgas porcijkūkas, saimnieku gatavots dabisko pļavu sorbeti, saldējums, gellato, picca Neapoles gaumē.

Lauku sēta “Kliņģeri” ir bioloģiska aikopības saimniecība, kurā bioloģiski audzē visu ģimenes galdam, kā arī iedvesmu un produktus gādā dabiskajās pļavās. Pop-up dzīrēs pievienosies kaimiņi un draugi ar saviem talantiem kulinārijā un ne tikai.

Vienlaicīgi var uzņemt 30 viesus. Norēķināties varēs gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā.

Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli

Ēdienkarte

4-kārtu pop-up dzīres (brančs):

Sezonālas uzkodas, salāti
Dzīvās uguns zupa ar jēru
Pamatēdiens - plovs
Saldēdiens - vasarīgas porcijkūkas, dabisko pļavu saldējums/gellato/sorbets

Vienas kārtas cena sākot no 5 eur

Dzērienu bārs atsevišķi

Aktivitātes

Pastaiga pa Kliņģeru sētu un pļavu, aitu apskate, dabisko pļavu produktu stāsts – bezmaksas.

Siena ruļļu kraušana ar traktoru saimnieka pavadībā – bezmaksas.

Muzikālās improvizācijas (periodiski priekšnesumi) – bezmaksas, mūziķiem iespēja “iemest cepurē” kafijas naudu.

Aitu ganu suņu priekšnesumi (periodiski priekšnesumi) – bezmaksas.

Foto orientēšanās ar balvu fondu.

Apskates objekti

Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.

Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta . 1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs.

Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Baznīcā ir soli ar 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm.

Baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu.

Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša.

Noklausieties otru vecāko ērģeļu Latvijā – Piltenes luterāņu baznīcas ērģeļu unikālo, virtuozo skanējumu:

Ērģeļu skanējums 1

Ērģeļu skanējums 2

Ērģeļu skanējums 3

Ērģeļu skanējums 4

Ērģeļu skanējums 5

Ieraksts ņemts no Latvijas ērģeļu kataloga, kuru finansē Kultūrkapitāla fonds. Ērģeļu skanējuma paraugus iespēlēja Lilita Ozola http://www.music.lv/lek/piltene_main.htm

Pils celta 13.–14. gs. mijā un izmantota līdz 16. gs. No 14. gs. līdz 16. gs. – Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Pilsdrupām līdzās iekārtota estrāde un lapene.

Vairāk kā 300 gadus vecā Landzes luterāņu baznīca atrodas netālu no Piltenes, ļoti gleznainā vietā pašā Ventas krastā. Ainavu baznīcas apkārtnē papildina senu liepu audze (kopumā te ir 7 dižliepas, resnākā koka apkārtmērs 6,4 m – tas bijis dravas koks, stumbram lieli māzeri). Uz Landzes baznīcu no mācītājmuižas (bijusī pansionāta ēka) ved ošu gatve, kur aug arī bumbiere 2 m apkārtmērā.

Landzes mācītājmuižā bērnību pavadījis Baltijas vācu dzejnieks un tulkotājs Kārlis Hugenbergers (1784 – 1860). Pie baznīcas atrodas seni apbedījumi. Te apglabāts bijušais Landzes draudzes mācītājs, teologs un vēsturnieks Teodors Kallmeijers (1809 – 1859). Uz dienvidaustrumiem no baznīcas atrodas senkapi.

Baznīcā atrodas ievērojamā Ventspils koktēlnieku darbnīcas meistara Nikolausa Sēfrensa baroka stilā darinātais altāris, kancele un ķestera pults. Pirmatnējais krāsojums nav saglabājies. Baznīcas iekārtojumā kopumā ir daudz barokālu priekšmetu. Pa labi no altāra ir epitāfija (1733) M.Henkam. Ērģeles ar 6 reģistriem darinātas Liepājā 1852. gadā, meistari K.Bitners un V.Bauers.