Ventspils novada garšu stāsti

Šovasar aicinām iepazīt Ventspils novadu caur garšu, cilvēkiem un stāstiem! Divās nedēļu nogalēs lauku sētas pārvērtīsies par mājīgām kafejnīcām, kurās saimnieki sirsnīgi gaidīs ciemiņus ar dažādiem gardumiem. Ventspils novada Mājas kafejnīcu dienās viesus gaidīs 16. un 17. augustā  – Ventspils novada garšu stāstos. Iepazīsti Ventspils novadu caur ēdienu, cilvēkiem un kultūras mantojumu.

Ventspils novada garšu stāstos tevi sagaida  gan zivis un zvejnieku stāsti, gan vietējo saimniecību svaigi cepta maize pēc senču tradīcijām, kuršu, lībiešu un suitu noskaņās.

Ventspils novads – viens no zaļākajiem un autentiskākajiem Latvijas novadiem ar vienu no garākajām jūras piekrastēm. Šeit joprojām ir sajūtamas patiesas vērtības un dzīves stāsti, kuros ieklausīties.

16.-17.
augusts

Apskates objekti

Ances muiža ir būvēta kā tēva dāvana dēlam Ulriham Johannam fon Bēram. Mūsdienās muiža izveidota par Ances pagasta sabiedrisko centru. Atjaunotajā ēkā saimnieko rokdarbnieku kopa „Paukers”, var iegādāties dažādus amatnieku izstrādājumus vai kopā ar  Ances Sklandraušu cepšanas asociācijas meistariem izcept sklandraušus.

Vienā no Stiklu purviem – Vasenieku purvā – ir ierīkota pastaigu laipa, lai iepazītu sūnu purva floru un faunu.

Užavas bāka ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ~ 20 kilometrus uz dienvidiem no Ventspils. Užavas bāka atrodas uz vienas no trim augstām mežainām kāpām – t. s. Teniroka kāpas, kuras augstums sasniedz 28 metrus. No tālienes šī kāpa atgādināja cepamo krāsni, tāpēc 19. gadsimtā Užavas bākas vāciskais nosaukums bija Bakofen.

Zlēku luterāņu baznīca celta 1645. gadā, sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas iekštelpu apskate, iepriekš vienojoties. (+371 29203640)

 

 

Karātavu kalns Zlēkās reiz bijis senču svētvieta – elku vieta, senatnē šī vieta bijusi pilskalns. Vēlākos laikos krustneši un muižkungi to pārvērta par soda vietu, lai ar savām baisajām darbībām atbaidītu cilvēkus no tā. Blakus Karātavu kalnam ir otrs mazāks, kurā ir liecības par baiso kara laiku – tur apbedīti Zlēku traģēdijas upuri, apmēram 160 Zlēku apkārtnes iedzīvotāji, kurus 1944. gada decembrī nogalināja vācu SD un SS vienības par nacionāli noskaņoto partizānu – kureliešu atbalstīšanu

Kalnā aug vareni dižkoki un valsts nozīmes kultūras piemineklis.