Smiltenes novads – piedzīvojums garšu simfonijā!

Gaujienas apkārtne ir daudzveidīga, tīra un neskarta daba ar izcilām ainavām, upēm, mežiem un purviem, dolomīta atsegumiem un ūdenskritumiem. Iepazīt gleznainās ainavas tagad var, skanot zvaniem, bungām, cauruļu zvaniem, ksilofonam, metalofonam un citiem brīvdabas mūzikas instrumentiem. 

Taka vijas gar Vaidavas upes gleznainajiem krastiem, sākot no D. Ozoliņa Apes vidusskolas. Dabas takā ir vairāki apskates objekti- Jaunās un Vecās Raganu klintis, Veselības avots, Acu avots. Kā arī ir padomāts par mazākajiem bērniem ar dažādiem izzinošiem stendiem un šūpolēm visas takas garumā. Dabas takas garums 1,5 km. 

Niedrāja ezera apkārtne ir iecienīta smiltenieši un novada viesu atpūtas vieta. Niedrājs ir savienots ar sešiem mežezeriem, un populārākais no tiem ir Salainis- slavens ar tā ģeogrāfisko formu, jo no putna lidojuma šis mazais purva ezers atgādina Latvijas Valsts kontūru. Ezeru apkārtne ir piemērota gan nesteidzīgām pastaigām un dabas baudīšanai, piknikiem, gan aktīvai atpūtai, peldēšanās priekiem vasarā, un sportam. 

Vecais parks atrodas pašā Smiltenes pilsētas sirdī, tas ir izveidots Vidusezera krastā, ved gar Abula upi līdz pat Tepera ezeram un tā promenādei. Visa šī plašā teritorija ir labiekārtota ar atpūtas un piknika vietām, soliņiem, asfaltētiem celiņiem, koka laipām. Parka viens no populārākajiem apskates objektiem ir pārgāzne, kas no Tepera ezera ietek Abula upē, kā arī peldošā strūklaka Tepera ezerā. 

Raunas pils celta 14. gs. otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām. Raunas pils tika pieskaitīta pie stiprākajām Vidzemes pilīm, bet šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā. Apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt pilsdrupu skatu tornī  un apskatīt Raunu no putna lidojuma (iepriekš paņemot atslēdziņu, kas glabājas pie dežurantes, Rīgas ielā 1c). 

Latvijas mērogā unikāls saldūdens kaļķiežu veidojums Raunas upes senlejā, kurš veidojies pirms 8’000 – 10’000 gadu, avota kaļķiem nogulsnējoties un sacietējot augsnes virskārtā. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Staburags ir 3,5 m augsts un 17 m plats, kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 m. Staburagu klāj vairāk kā 100 aļģu un sūnu sugu, kas ir aizsargājamas.