Siguldas novada Mājas kafejnīcu dienas. Bērnības garša!

Gadu gaitā Lēdurgas Dendroparks kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu un 2023. gadā tas svinēs jau 50 gadu jubileju. Lielākais nevalstiskas cilmes kokaugu krājums Latvijā. Lēdurgas Dendroparks ir viena cilvēka mūža darbs. Šeit atrodams neizsmeļams materiāls kokaugu pētniekiem, jo Lēdurgā sekmīgi aug un pārziemo daudz Ziemeļvidzemē neizturīgu kokaugu sugu un šķirņu. 

Taka aizved aptuveni vienas stundas garā ceļojumā cauri neskartai dabai kopā ar Runtiņupītes čalošanu gar lībiešu valdnieka Kaupo kapu. Lokveida Kubeseles dabas takas garums ir nepilni 4 km. Takas sākumā apskatāms arī Ceļinieku namiņš ar vēstures ekspozīciju “Krimuldas vēstures lappuses 13.–19. gs.”. 

Tēlnieces Martas Skulmes un mākslinieka Oto Skulmes piemiņas istaba Mālpils pagasta Skulmju mājās, kā arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem. Iespējams iepazīties ar mākslinieku atstāto mantojumu gida pavadībā (iepriekš piesakoties). Skulmju māju apkārtne un netālu esošā Vilku grava aprakstīta Ivandes Kaijas romānā “Iedzimtais grēks”. No verandas un mājas pagalma skats uz Mergupi. 

Aptuveni 3km gara pastaigu līnijveida taka – Mālpils dabas taka. Dodoties pa taku iespējams baudīt skatus pie upītes, vērot tās līkločus, kā arī iegūt jaunas zināšanas pie izvietotajiem informatīvajiem stendiem, kuri stāsta par teritorijā sastopamajiem kokiem, augiem, zivīm u.c. Maršrutā pieejami tādi apskates objekti kā – Oto Skulmes dižozols, Draudzības akmens, Mālpils viduslaiku pilskalns, Tēvijas kara brāļu un Mālpils kapi, Skulmju dzimtas vieta.  

Siguldas Jaunās pils telpās apskatāms Latvijā unikāls nacionālā romantisma interjers. Ne velti pili uzskatīja par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā, kad 1937. gadā pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna projekta tika veikta tās pārbaude. Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pilī jau kopš muižnieku laikiem viesojušās dažādas prominences, tostarp Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis, ārlietu ministrs Vilhelms Munters, avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevēja Emīlija Benjamiņa un citi. 

Tieši šeit – stratēģiski pārdomātajā un ainaviski bagātajā vietā – meklējami Siguldas pilsētas pirmsākumi. Siguldas pils kvartāls ir unikāla vieta Latvijā, kas vienkopus pulcējusi izcilus amatniekus, kas ne tikai šeit strādā un rada, bet savu arodu dažādās meistarklasēs māca arī pilsētas viesiem. Šeit var piedalīties gan rotu, keramikas, tekstila, aušanas, šūšanas, papīrmākslas darbnīcās, kā arī laiski atpūsties kafejnīcā, vai iemūžināt šo dienu fotostudijās pie prasmīgiem sava amata meistariem.