Pierobežas garšas Veclaicenē

Nav skaistākas vietas kā ainaviskā malēniešu pasaule Latvijas- Igaunijas pierobežā, kur vienuviet savijas dabas unikalitāte, malēniešu čaklums un kultūras daudzveidība. Veclaicenes apkārtne ir lieliska pašmāju alternatīva Skandināvijas un Alpu cienītājiem, jo šeit vienuviet satiekas Alūksnes augstiene ar izteiksmīgu reljefu, ziemeļnieciskā savdabība un pierobežas šarms.

Vietu pa īstam pazīstam un saprotam, ja esam to izbaudījuši ar visām savām maņām. Ainaviskā Veclaicene ietver sevī arī pavisam īpašas garšas, kurās sajūtams augstkalņu lepnums, ezeru dziļums, malēniešu veselīgā dzīves uztvere un tuvējo kaimiņu ietekmes eksotiskums. Nobaudiet to!

Esot Eiropas izcilākajā tūrisma galamērķī aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” nedrīkst palaist garām iespēju uzkāpt stāvajā Drusku kalnā, lai saskatītu Baltijas augstāko virsotni Lielo Munameģi Igaunijā, izietu Peļļu dabas taku, kura ved pa Latvijas un Igaunijas teritoriju ļaujot pieskarties robežstabiem un izbaudīt apkārtnes skaistumu pakāpjoties augstāk kādā no sešiem pierobežas skatu torņiem.

26.
augusts

Kafejnīcas

Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli

Kafejnīcas

Aktivitātes

Gandrīz katram veclaicenietim rados vai draugos ir kāds igaunis. Kafejnīcā “NAABER jeb KAIMIŅI” kopā gatavos veclaicenieši -Rozīšu ģimene – un viņu draugi no Hānjas (Igaunija) apkārtnes.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Mājas kafejnīcā viena otru gan darbos, gan ēdienu pagatavošanā papildinās kaimiņienes Judīte un Iveta, galdā liekot to, kas abām padodas vislabāk: kūkas un pankūkas.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

pašo kafejnīcas dienas piedāvājumu gatavo sešas īstenas malēnietes no Jaunlaicenes pagasta pensionāru kopas “Pūrs”, kuras Malēniju sauc par savām mājām. Piedāvātie ēdieni ir tradicionāli, bet tiem pievienots lokālais eksotiskums, piemēram, aukstai zupai grauzdēti rieksti.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi

Senāk te nāca ļaudis, kuri vēlējās ko izzināt pie saimnieka kāršu licēja un mazajā istabiņā ieradās pēc visdārgākā – veselības, šodien, lai svinētu, jo saimnieki šeit rada svētkus sev un citiem, sagādājot skaistas atmiņas un mirkļus.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Svešzemju garšu baudījumu malēniskajā virtuvē piedāvās kafejnīcas “Meža karnevāls” saimniece Valda Zeltiņa, kura sevi pierādījusi kā zupas festivāla “Alūksnes smeķis” organizatore un aktīva TV kulinārijas šovu dalībniece.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Šeit muižas dzīves nesteidzīgums mijas ar māksliniecisko gaisotni, kuru izbaudīt palīdz muižas virtuves garšas. Šogad klasisko muižas citronkūku papildinās muižnieku ceļojumu piezīmes, garšu buķetei un dienas noskaņai pievienojot uzlecošās saules zemes motīvus.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Gardumu baudīšana apvienojama ar ekskursijām dievnamā, rāmām pastaigām pa vienu no lielākajām lauku kapsētām Latvijā un opekalniešu muzikālajiem priekšnesumiem.

Uzzini vairāk

Apskates objekti

Turpinot pakāpties augstāk Alūksnes augstienē, iegriezies Latvijas augstākajā baznīcā virs jūras līmeņa – Opekalna baznīcā (235 m vjl.), lai izbaudītu apkārt valdošo mieru un uzkāpjot baznīcas tornī iegūtu savā kolekcijā vēl vienu skaistu skatu. Baznīcas tornis ir Strūves ģeodēziskā loka punkts “Oppekaln”. Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla 19. gs. ģeodēziskā uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai, kā arī viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām zemes uzmērīšanas kampaņām, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO mantojumu sarakstā.

Plašu skatu perspektīva pavērsies pakāpjoties Latvijas ceturtajā augstākajā lielpaugurā – Dēliņkalnā (271,5m) un tā virsotnē esošajā 27 metrus augstajā skatu tornī. Visiem zināms, ka katram tēvam kopā ar dēlu un dēlam kopā ar tēvu kaut reizi mūžā ir jāuzkāpj Dēliņkalnā. Dēliņkalna skatu tornis ir viens no sešiem Latvijas – Igaunijas pierobežas skatu torņu tūres objektiem.

Pauguru un ezeru ieskauts šeit atrodas fon Volfu dzimtas mantojums – Jaunlaicenes muižas komplekss. Tā centrā – Jaunlaicenes muzejs caur humoru un labām emocijām stāsta par malēniešu un Igaunijas augstskolās skoloto baronu sadzīvošanu, vietējo kultūru, tradīcijām. Darbojoties kopīgās aktivitātēs, sadzirdēsiet vien Alūksnes pusē tik skanīgo malēnisko izloksni, teicienus un veselīgo attieksmi pret dzīvi.

Īsts izaicinājums aktīviem taku gājējiem. Taka ved pa ledāju kušanas ūdeņu izgrauzto Peļļu gravu, kuras četri ezeri veido dabīgu Latvijas – Igaunijas robežu un ļauj paviesoties Igaunijas daļā, ko sauc par Velnu zemi (Paganamaa). Paralēli maršrutam iespējams apskatīt plašos akmens krāvumus Vorotkas senkapos un uzkāpt Paganamā skatu tornī, no kura paveras ainavas uz gravu ar ezeru virkni, kā arī Latvijas pakalniem otrpus ezeriem.

No Dzērves kalna virsotnē izvietotā 27m metrus augstā skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Alūksnes un Hānjas augstienēm, Kornetu – Peļļu gravas skaistajiem ezeriem un lauku viensētām. Kornetu skatu tornis ir viens no sešiem Latvijas – Igaunijas pierobežas skatu torņu tūres objektiem.

Vienmēr ir vērts uzkāpt stāvajā Drusku kalnā, lai balvā saņemtu skatu uz apkārtnē esošajām augstkalnēm un Baltijā augstāko kalnu – Lielo Munameģi. Kalna virsotnē atrodas panorāmsskata stends, kurš palīdzēs atpazīt Latvijas un Igaunijas puses augstākās virsotnes. Turpinot ceļu pa taku nonāksi līdz stāvākajiem pilskalnam Latvijā – Drusku pilskalnam, par kuru pētnieks Ernests Brastiņš rakstījis: “Dienvidu sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un tas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju”