Pierobežas garšas Veclaicenē

Nav skaistākas vietas kā ainaviskā malēniešu pasaule Latvijas- Igaunijas pierobežā, kur vienuviet savijas dabas unikalitāte, malēniešu čaklums un kultūras daudzveidība. Veclaicenes apkārtne ir lieliska pašmāju alternatīva Skandināvijas un Alpu cienītājiem, jo šeit vienuviet satiekas Alūksnes augstiene ar izteiksmīgu reljefu, ziemeļnieciskā savdabība un pierobežas šarms.

Vietu pa īstam pazīstam un saprotam, ja esam to izbaudījuši ar visām savām maņām. Ainaviskā Veclaicene ietver sevī arī pavisam īpašas garšas, kurās sajūtams augstkalņu lepnums, ezeru dziļums, malēniešu veselīgā dzīves uztvere un tuvējo kaimiņu ietekmes eksotiskums. Nobaudiet to!

Esot Eiropas izcilākajā tūrisma galamērķī aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene” nedrīkst palaist garām iespēju uzkāpt stāvajā Drusku kalnā, lai saskatītu Baltijas augstāko virsotni Lielo Munameģi Igaunijā, izietu Peļļu dabas taku, kura ved pa Latvijas un Igaunijas teritoriju ļaujot pieskarties robežstabiem un izbaudīt apkārtnes skaistumu pakāpjoties augstāk kādā no sešiem pierobežas skatu torņiem.

27.
augusts

Kafejnīcas

Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli

Kafejnīcas

Veģetāriešiem draudzīgi
Aktivitātes

Ziemeru pievilcība slēpjas dabas daudzveidībā un vietējās kopienas stiprumā, kurai pamatīgumu dod varenā ozolu aleja, radošumu līkumotais Vaidavas upes tecējums, bet eksotisku šarmu piešķir dzīvošana Latvijas-Igaunijas pierobežā.

Uzzini vairāk

Muuski ir mīlestības apliecinājums Latvijas ainavai, īpaši gleznainajai Veclaicenei un tradicionālajai lauku sētai.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi
Aktivitātes

Lauku sētas “Jaunozoli” darbīgumā vienmēr atrodas laiks viesiem, šeit pāris gadus atpakaļ norisinājās viena no šova “Lauku sēta” sezonām, bieži pulcējas pirts skolas dalībnieki un ik pa laikam notiek vietējās sabiedriskās dzīves aktivitātes.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi
Aktivitātes

Kafejnīcā “Romelīna” pie Aizsargu nama Kornetos, kur allaž uz saviesīgiem pasākumiem pulcējušies gan latvieši, gan igauņi, piedāvā tradicionālus igauņu ēdienus mūsdienīgā veidā, kuri gatavoti no izejvielām, kas igauņu galdā celtas jau izsenis.

Kafejnīca sadarbībā ar igauņu kaimiņiem.

Uzzini vairāk

Retenes ir fantastiski skaista vieta meža un Vaidavas upes ielokā, kurai piemīt pasakaina un maģiska aura, jo jau izsenis šī vieta pulcējusi dažādus cilvēkus.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi

Kafejnīcā “Meža karnevāls” daudzveidīgu meža garšu baudījumu piedāvās saimniece Valda Zeltiņa, kura sevi pierādījusi kā zupas festivāla “Alūksnes smeķis” organizatore un aktīva TV kulinārijas šovu dalībniece.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi

Lai arī starp Latviju un Igauniju ir fiziska valstu robeža, mākslai un sadarbībai robežu nav – arī pierobežā ganītās bites medu atnes no abu valstu ziediem. Jaunlaicenes muižas parkā esošās zemnieku saimniecības “Auguļi” pamatnodarbošanās ir biškopība, tāpēc šeit iegādājams viss plašais bišu produkcijas sortiments.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Dzīvošana Igaunijas tuvumā ienesusi kaimiņu kulinārās tendences arī mūsu virtuvē un otrādi, bet dažas receptes, kaut tepat netālu radušās, ir tik eksotiskas, ka labāk uzticēt pagatavot tiem, kuriem dzīslās rit igauņu asinis.

P.S. Kafejnīca sadarbībā ar igauņu kaimiņiem!

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi
Aktivitātes

Līdzās varenajai ozolu alejai atrodas Tartu universitātē skoloto Volfu dzimtas celtā Ziemeru muiža, kurā mūsdienās saimnieko režisore Dita Balčus ar ģimeni.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi
Aktivitātes

Mājas kafejnīcas dienā galdā cels draudzes iecienīto plātsmaizi, bez kuras nav iedomājama neviena draudzes ļaužu kopā sanākšana, un citus našķus.

Uzzini vairāk
Veģetāriešiem draudzīgi
Aktivitātes

Kafejnīca “Lēnīgais malēnietis” sevī savieno spilgtāko no dzīvošanas Latvijas – Igaunijas pierobežā – stāvot “Pauguru” māju saimnieku iekoptajā Katiņkalnā izbaudāma gan gleznainā Latvijas ainava, gan saskatāmas Igaunijas tāles.

Uzzini vairāk

Apskates objekti

Turpinot pakāpties augstāk Alūksnes augstienē, iegriezies Latvijas augstākajā baznīcā virs jūras līmeņa – Opekalna baznīcā (235 m vjl.), lai izbaudītu apkārt valdošo mieru un uzkāpjot baznīcas tornī iegūtu savā kolekcijā vēl vienu skaistu skatu. Baznīcas tornis ir Strūves ģeodēziskā loka punkts “Oppekaln”. Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla 19. gs. ģeodēziskā uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai, kā arī viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām zemes uzmērīšanas kampaņām, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO mantojumu sarakstā.

Plašu skatu perspektīva pavērsies pakāpjoties Latvijas ceturtajā augstākajā lielpaugurā – Dēliņkalnā (271,5m) un tā virsotnē esošajā 27 metrus augstajā skatu tornī. Visiem zināms, ka katram tēvam kopā ar dēlu un dēlam kopā ar tēvu kaut reizi mūžā ir jāuzkāpj Dēliņkalnā. Dēliņkalna skatu tornis ir viens no sešiem Latvijas – Igaunijas pierobežas skatu torņu tūres objektiem.

Pauguru un ezeru ieskauts šeit atrodas fon Volfu dzimtas mantojums – Jaunlaicenes muižas komplekss. Tā centrā – Jaunlaicenes muzejs caur humoru un labām emocijām stāsta par malēniešu un Igaunijas augstskolās skoloto baronu sadzīvošanu, vietējo kultūru, tradīcijām. Darbojoties kopīgās aktivitātēs, sadzirdēsiet vien Alūksnes pusē tik skanīgo malēnisko izloksni, teicienus un veselīgo attieksmi pret dzīvi.

Īsts izaicinājums aktīviem taku gājējiem. Taka ved pa ledāju kušanas ūdeņu izgrauzto Peļļu gravu, kuras četri ezeri veido dabīgu Latvijas – Igaunijas robežu un ļauj paviesoties Igaunijas daļā, ko sauc par Velnu zemi (Paganamaa). Paralēli maršrutam iespējams apskatīt plašos akmens krāvumus Vorotkas senkapos un uzkāpt Paganamā skatu tornī, no kura paveras ainavas uz gravu ar ezeru virkni, kā arī Latvijas pakalniem otrpus ezeriem.

No Dzērves kalna virsotnē izvietotā 27m metrus augstā skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Alūksnes un Hānjas augstienēm, Kornetu – Peļļu gravas skaistajiem ezeriem un lauku viensētām. Kornetu skatu tornis ir viens no sešiem Latvijas – Igaunijas pierobežas skatu torņu tūres objektiem.

Vienmēr ir vērts uzkāpt stāvajā Drusku kalnā, lai balvā saņemtu skatu uz apkārtnē esošajām augstkalnēm un Baltijā augstāko kalnu – Lielo Munameģi. Kalna virsotnē atrodas panorāmsskata stends, kurš palīdzēs atpazīt Latvijas un Igaunijas puses augstākās virsotnes. Turpinot ceļu pa taku nonāksi līdz stāvākajiem pilskalnam Latvijā – Drusku pilskalnam, par kuru pētnieks Ernests Brastiņš rakstījis: “Dienvidu sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un tas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju”