Piena upes ķīseļa krastos

Arī šogad Mājas kafejnīcu dienas tuvajā Pierīgā norisināsies, apvienojoties Ropažu un Salaspils novadiem, lai savus viesus ar gardiem ēdieniem pacienātu kopskaitā 15 mājas kafejnīcās, kas viesmīlīgi uzņems, sātīgi pabaros un jēgpilni izklaidēs savus ciemiņus 26. augustā.

Ar nosaukumu –  “Piena upes ķīseļa krastos” sasaistām un metaforiski apzīmējam visas mūsu novadu teritorijām cauri plūstošās upes – Daugavu, Lielo un Mazo Juglu. Šo upju krastos sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citiem dalībniekiem, kas šogad nolēma kļūt par mājas kafejnīcu saimniekiem, organizēsim cienāšanās un mielošanās dienu – mazo leiputriju, kas latviešu leksikoloģijā ir iedzīvināta ar apzīmējumu “Piena upes ķīseļa krastos”.

Lai arī abi Pierīgas novadi atrodas lielpilsētas tiešā tuvumā, tie ievērojami atšķiras ar savu autentisko un īpaši raksturojošo vidi. Vien pāris desmitu kilometru attālumā novada viesi var iepazīt ievērojami atšķirīgu tūrisma iespēju un vietu klāstu, jo pie mums var doties pastaigās pa dabas takām vai pat pa dabas liegumu Lielie Kangari, apskatīt tādus kultūrvēstures objektus kā Sv. Jura baznīca Salaspilī vai Ropažu pilsdrupas, uzkāpt Ropažu baznīcas skatu tornī, baudīt aktīvā tūrisma piedāvājumus peintbola parkos Jugland un Pif-Paf, izbraukt ar kartingu sporta kompleksā 333, baudīt ūdenspriekus Wakeline ūdens parkā, viesoties mājražotāju un amatnieku saimniecībās Doles tējas, Salaspils Mellenes vai keramikas ceplī Madze, apmīļot dzīvniekus mazajos zoodārzos – Zoo Rezidence vai piemājas Zoo Brieži, kā arī apmeklēt izziņas tūrisma objektus ar iespējām līdzdarboties – Namdara darbnīcu, Krīvu klēti vai Sauleskalnu.

26.
augusts

Kafejnīcas

Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli

Kafejnīcas

Apskates objekti

Ropažu evaņģēliski luteriskās draudzes mūra dievnams ir pagastā vienīgā baznīca, kas celta 1893. gadā un šogad svinēsim tās pastāvēšanas 129.gadskārtu. Dievnams ir ne tikai Ropažu luterāņu garīgās mājas, bet kalpo arī par garīgu kultūras norišu vietu. Baznīcā notiek dažādi koncerti un nu jau par tradīciju kļuvušais “Gaismas dārzs,” kuru apskatīt ierodas desmitiem tūkstoši cilvēku no Adventa laika sākuma līdz pat Zvaigznes dienai. Šovasar apmeklētājiem tiks atvērts Torņa skatu laukums, no kura apmeklētājiem būs iespēja vērot unikālo apkārtni no putna lidojuma. Skaidrā laikā var saredzēt pat Latvijas Nacionālo bibliotēku!

Pēc labas maltītes dodies baudīt nesteidzīgu pastaigu Garkalnes dabas takā. Dabas taka ierīkota Jāņa Jaunsudrabiņa jubilejas gadā, jo Garkalnē rakstnieks nodzīvojis sešus gadus. Jaunsudrabiņš bija iecienījis staigāt basām kājām un regulāri devies makšķerēt. Taka aptver visus trīs Garkalnes ezerus, priežu silu un nelielu purviņu. Izejot šo taku, var iepazīt un dziļāk izzināt arī dažādus biotopus. Takas 1 km garumā ir izvietoti stendi par dabas tēmu – ezeri, augi, putni, sikspārņi, zivis un rakstnieka teicieni par dabu.

Līgo parks ir unikāla vieta Latvijas lauku kultūrainavā un īpaša vieta Stopiņu novadā. Izveidots 1988. gadā, Līgo parks ir kļuvis par dabisku kultūrvēsturisku latviskā mantojuma saglabāšanas vietu un izziņas avotu. Pirmais parks pasaulē, kur apskatāmas 11 latvju rakstu zīmju akmens skulptūras, autors – tēlnieks Uldis Sterģis. Apmeklējot Līgo parku, ir iespēja atpūsties skaistā dabas ainavā, smelties spēku ozolu un bērzu

birzī, iepazīt latvju rakstus, kas skatāmi cilvēka auguma izmērā, piedzīvot Līgo vakaru pie lielā ugunskura. Vasaras sezonā Līgo parkā notiek deju un kora mūzikas koncerti, viesojas daudzi Latvijā un ārvalstīs pazīstami mūziķi un grupas, notiek brīvdabas teātra izrādes un festivāli

Vienīgais aizsargājamais metāla kopņu konstrukciju tilts pāri Mazās Juglas upei uz Salaspils un Ropažu novada robežas ir bijušās dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi sastāvdaļa. Tiltu atklāja 1933. gadā, kopš 2007. gada vilcieni pār to vairs nekursē, taču to joprojām izmanto gājēji un velobraucēji, kas dodas braucienos pa “zaļo dzelzceļu”.

Daugavas muzejs kopš 1969. gada atrodas Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā, vēsturiskajā muižas parkā. Te skatāma Daugavas un Salaspils novada kultūrvēsture, unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot no pirmās akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietas – Salaspils Laukskolas apmetnes (9. g.t. pr.Kr.) līdz pat pārmaiņām Daugavā pēc Rīgas HES uzcelšanas. Augstajā Daugavas krastā, parka teritorijā aicina simtgadīga Daugavas lejteces zvejnieku sēta; te redzama unikālu zvejas aizsprostu – lašu un nēģu taču – rekonstrukcija un zvejas rīku izstāde. Muzejā pieejamas atpūtas vietas, notiek tradicionālie pasākumi.

Nacionālajā botāniskajā dārzā ir viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā. Piedāvājumā arī plašas aktīvās atpūtas iespējas. NBD rīkotie stādu gadatirgi ir vieni no lielākajiem šāda veida pasākumiem Latvijā. Tematiskas ekskursijas un lekcijas, nodarbības skolēniem, iespējas riteņbraucējiem, nūjotājiem un visiem aktīvās atpūtas cienītājiem.