Mājas kafejnīcas Kurzemes pievārtē "Izgaršo rudeni Tukuma pusē!"

Šoruden jau piektā reize, kad aicināsim doties gardēžu ceļojumā pa Kurzemes pievārtē esošo Tukuma novadu. Kā ierasts – zelta atvasaras pilnbriedā, 13. un 14. septembrī 24 viesmīlīgi saimnieki atvērs savas durvis un pagalmus savu mājas kafejnīcu viesiem.

Ģimenes, draugu kompānijas, mazie uzņēmēji un tūrisma saimniecības būs sarūpējuši gardus pārsteigumus, ko baudīt divu dienu garumā.

No Lapmežciema līdz pat Bērzciemam gar Tukuma piekrasti cauri Ziemeļkurzemes pakalniem līdz pat Abavas senlejai – šis būs piedzīvojums ne tikai garšas kārpiņām, bet arī acīm un dvēselei.

Jaunpils un Irlavas pusē saimnieki aicinās savos māju pagalmos, kur galdā tiks celti ēdieni no vietējiem, dabīgiem produktiem – tieši no piemājas dobēm, meža un lauka. Arī Tukums un tuvākie pagasti būs sarūpējuši ko īpašu gan no pasaules garšām, gan ģimenē iecienītiem ēdieniem!

Izgaršo Tukuma novadu – vietu, kur satiekas daba, mājas siltums un gardēžu baudījumi. Atzīmē datumus un dodies ceļojumā, kur katra pietura būs jauns stāsts, jauna garša un jauns smaids!

13.-14.
septembris

Apskates objekti

Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Tā uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā. Pils pirmajā stāvā rekonstruēts vēsturiskais interjers, otrajā stāvā skatāmas kultūrvēsturiskas izstādes.

Jaunmoku pils būvēta ap 1901. gadu pēc Rīgas birģermeistara Džordža Armitsteda pasūtījuma un kalpojusi kā medību un vasaras rezidence. Pilī interjers medību pils gaumē veidots atkal 20. gadsimta nogalē, taču no oriģinālām interjera lietām īpaša vērtība piegriežama pils podiņu krāsnīm, no kurām viena gatavota 19.-20. gadsimtu mijā Rīgas 700. gadu jubilejai par godu.
Pilī izvietojies Meža muzejs, kur var iepazīt mežu dzīvi un mežstrādnieku ikdienu gadsimta garumā.

Šī garāža ir vieta, kur iespējams apskatīt senos spēkratus un gremdēties senākās atmiņās skatot amerikāņu un klasiskos auto, kā arī padomju laika moto tehniku. Te apmeklētāji var sajust 20. gadsimta vidus Amerikas Rock ‘n’ Roll garu, kur visapkārt gozējas krāšņās automašīnas. Privātkolekcijā ir iespēja gremdēties arī padomju gados ar “Sarkanās Zvaigznes” mopēdiem “Rīga” un dažādiem citiem pēckara gada motocikliem. Apskatāma arī plaša motociklu Jawa kolekcija.

Pavisam netālu no Tukuma interesanto sajūtu meklētājus gaida “Apgrieztā māja”. Bērniem tās apmeklējums sagādā īpašu jautrību, jo tās iekārtošanā izmantoti īsti, ikdienā izmantojami sadzīves priekšmeti. Kad pēdējoreiz Jūs redzējāt gultu pie griestiem? Uzņemiet kopā ar bērniem pašas jautrākās fotogrāfijas Apgrieztajā mājā! Papildus te izveidota “Apgrieztā garāža”, Tornado tunelis un Spoguļlabirints. Iespēja uzzpēlēt arī minigolfu. 

Tornis atrodas Riekstu pussalā un ļauj pārredzēt ievērojamu daļu Kaņiera ezera. Tā kā ezers ir cieši aizaudzis ar niedrēm un citiem augiem, piekļūšana tuvu putniem un to vērošana bija apgrūtināta. Tagad visu ezeru var pārredzēt no putnu vērošanas torņa. Turpat blakus atrodas Niedrāju laipa, kas ved cauri Kaņiera ezera niedrājiem uz Andersalu, ļaujot iepazīt citādi nepieejamo un noslēpumaino niedrāju pasauli.

Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kur zvejnieki cēla tīklu būdas. Tajās glabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Sedumi ir arī zvejnieku pulcēšanās vietas, kur vīri apspriedās par kopīgo darbu: vadu taisīšanu, murdu likšanu, inventāra iegādi. Zvejnieku sievas un bērni sedumos taroja tīklus. Šodien Ragaciema sedumi jau izskatās pēc tāda savdabīga, ļoti neliela zvejnieku brīvdabas muzeja.

Lapmežciema vēsture ir cieši saistīta ar zveju, tādēļ arī muzeja ekspozīcijas centrā ir zvejnieks savā saimnieciskajā darbībā un savā vidē. Muzejs stāsta par dažādajām zvejnieka dzīves un darba formām cauri laikiem. Par 19. un 20. gadsimta zvejnieku sadzīvi un darba dzīvi vēsta fotogrāfijas, kā arī zvejniecības un sadzīves priekšmeti, kuri stāsta par mājas soļa, darba un vaļas brīžu ciešo saistību.

Engures ezers ir trešais lielākais Latvijā. Ezera krastos ierīkoti aploki savvaļas dzīvei pielāgotiem mājlopiem, kuros ganās ap 70 liellopu – Latvijas zilā šķirne, Highlander, Charole, Hereford un Alpengrey govis, kā arī ap 20 Polski Konik šķirnes zirgu. Ezera krastā uzbūvēts putnu novērošanas tornis. Līdz tornim ved taka caur zirgu un govju ganībām, kas nozīmē, ka jāiet garām dzīvniekiem un jābūt uzmanīgiem.

Dabas parks aptver ledājkušanas ūdeņu veidotu senieleju Latvijā – Abavas ieleju. Tā ir teritorija ar izcilu ainavisko vērtību – upes ielejas ainavas, pļavu un nogāžu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības. Te ir liela pļavu ģeobotāniskā daudzveidība. Līdzīgi kā citu upju ielejas arī Abavas ieleja ir viens no floristiski bagātiem Latvijas reģioniem ar daudzām, tikai Latvijas rietumu daļai raksturīgajām sugām. Pie Kandavas atrodas Čužu purvs. Lai baudītu senlejas ainavas un dabas daudzveidību, parkā izejamas vairākas takas.