Krāslavas novada sirds uz šķīvja!

Informācija par taku:

• Dabas takas garums: 800 metri.
• Takas sarežģītība: viegla/vidēji grūta, tomēr nav pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
• Pieejamība: visu gadu, taka ir marķēta.

Andrupenes purva taka dod iespēju ikvienam nesteidzīgi un saudzīgi iepazīt purva pasauli. Andrupenes purvs ir augstais jeb sūnu purvs.

Dagdas vēsturiskajā centrā ietilpst sarkano ķieģeļu nami jeb, tā sauktie, „ebreju tirgotāju nami”, TIP, pieminekļi, Dagdas bijušais kinoteātris “Komjaunietis”, vēsturiskā sienas glezna.

Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1741. gadā korintiešu baroka stilā. Baznīcu cēla muižnieks Jans Augusts Hilzens (1702 – 1767). Tajā ir 6 grezni altāri, tai skaitā trīs grezni mūra altāri ar karnīzēm un pilastriem. Lielajā altārī ir divas gleznas – Sv. Trīsvienības un Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas godam. Baznīcā ir ģipša figūrām veidots baptistērijs.

Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs.

Krāslavas Amatniecības centrs piedāvā:

• Amatniecības centra apskati un ekskursiju (bezmaksas).
• Ekskursijas ar paraugdemonstrējumu: katrā darbnīcā aptuveni 30 minūtes;
• Meistarklases: katrā darbnīcā aptuveni 1 h.
• Iespēju iegādāties uz vietas esošos amatniecības izstrādājumus.

Tālr.  +371 26348644

Tirgus laukums izveidots 18. gadsimtā. Tā galvenās ēkas bija rātsnams, kas tika celts 1752. gadā, un aptieka, kas šajā ēkā darbojas kopš 1810.gada un savas funkcijas pilda arī mūsdienās.
Laukumu ierobežoja vienstāvu un pusotra stāva koka un mūra celtnes ar saimniecības ēkām. Tās galvenokārt bija tirgotāju un amatnieku dzīvojamās mājas, iebraucamās vietas ar staļļiem un tirgotavas. Laukuma austrumu galā atradās galvenā ēka – rātsnams. Tā bija brīvi stāvoša divstāvu ēka, tās pirmajā stāvā atradās muita, svaru un mēru telpas, vēlāk arī tirgotavas. Laukums atradās pie galvenās maģistrāles – pasta ceļš no Rīgas uz Maskavu. Centrālajā laukumā atradās arī Latviešu biedrības nams. Patreiz pilsētniekus un tās viesus priecē strūklaka, kas izveidota pilsētas ģerboņa formā.

Krāslavas pils kompleksā, kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes kultūras piemineklis, pēdējos gados ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas. Pils komplekss jau ir kļuvis par populāru tūristu un kāzinieku apmeklējumu objektu un pastaigu vietu krāslaviešiem.

Kopš 2004. gada Krāslavas pils komplekss atrodas Krāslavas novada pašvaldības īpašumā, kas aktīvi darbojas, lai sekmētu pils un parka teritorijas attīstību. Ir izstrādāta pils kompleksa attīstības koncepcija, kuras vīzija ir Plāteru pils komplekss kā Krāslavas sirds un kultūrvēsturiskais centrs, Krāslavas un Latgales reģiona lepnums, plaši apmeklēts un populārs kultūras, izglītības un tūrisma objekts. Pašvaldība īsteno dažādus projektus ar pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti.

Kompleksa saimniecības ēkas ikdienā ir apdzīvotas, tajās darbojas Krāslavas novada muzejs ar dažādām ekspozīcijām, Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, Olgas Gribules porcelāna leļļu kolekcija, restorāns “Fon Bubert” un 2021. gadā atklātais Amatniecības centrs. Kompleksa teritorijā notiek dažādi kultūras pasākumi, izstāžu atklāšanas, tirdziņi, ekskursijas.

Vides akcentu pils pagalmam piešķir metāla kariete, kuras uzstādīšanu 2015. gadā finansēja pašvaldība, ņemot vērā labāko iedzīvotāju iesniegto ideju par jauna pakalpojuma izveidi kāziniekiem, kā arī 2020. gada vasarā uzstādītās skulptūras “Grāfu pāris”, kas augumā ir lielākas par 2 metriem.

Daba ir mums visapkārt. To iepazīstam jau kopš agras bērnības. Un vislabāk to var izdarīt, pašam dodoties pie dabas. Iebraucot Krāslavā no Daugavpils puses, atrodas unikāla dabas vieta, kas izveidojusies jau ļoti sen.  Ar savu īpašo šarmu te apmeklētājus vilina Adamovas dabas taka. Tā vijas caur īpaši aizsargājamo ainavu apvidu “Augšdaugava” un dabas parku “Daugavas loki”. Taka met cilpas visos virzienos un izaicina celties augšup un laisties lejup pa gravām un pakalniem, izbaudot neskartā meža burvību. Tiltiņi, kāpnes un skatu laukumi, no kuriem paveras elpu aizraujoši skati uz Daugavas senleju neatstās vienaldzīgu nevienu.

Ejot pa taku var vērot retus augus, daudzstumbru liepas un lielus akmeņus,  satikt vāveri, vardes un putnus. Nesteidzīgi pastaigājoties, te var dzirdēt skanīgas putnu dziesmas, klusinātas Daugavas ūdens skaņas un vēju.

Adamovas taka ir 1,8 km gara, piemērota aktīvu pastaigu cienītājiem, jo tā met cilpas gan uz augšu, gan uz leju. Stāvākos pakalnos ir ierīkotas kāpnes, pāri gravām un strautiem – tiltiņi. Mazos pastaigā gājējus iepriecinās koka skulptūras, kas sagaida takas viesus posmā gar Daugavu.

Taku ir iespējams iziet pa 2 maršrutiem: ejot pa ieeju no labās puses, vari doties pastaigā pa visu takas maršrutu (1,8km), kas piemērots aktīvai pastaigai; otrs maršruts, pa kuru jādodas pa ieeju, kas atrodas nedaudz pa kreisi, ir vienkāršāks un piemērots vieglai pastaigai gar Daugavu.

Adamovas dabas taka ir skaista un baudām katrā gadalaikā, bet īpaši apburoša tā ir pavasarī, kad te bagātīgi zied vizbulītes, un rudenī, kad daba krāsojas košās krāsās.

2021. gadā veikta dabas takas infrastruktūras atjaunošana, uzstādīti informācijas stendi, koka skulptūras un soliņi, uz kuriem atvilkt elpu un ieklausīties putnu dziesmās.

Kopš 2012. gada Kroma kolnā darbojas biedrība “Kroma kolna bruoliste”. Biedrība veic sabiedrības izglītošanu ar eksperimentālās arheoloģijas metodēm, atdzīvinot dažādas viduslaiku amatniecības un sadzīves situācijas. Kroma kolns – 9.–13. gs. latgaļu cilšu fortifikācijas būvju atdarinājums. Pēc iepriekšējas pieteikšanās var apskatīt un pielaikot seno latgaļu bruņojuma rekonstrukcijas.

Jaundomes muižas Vides izglītības centrā ir iespējams apskatīt vienu no lielākajām saldūdens zivju mulāžu kolekcijām Latvijā un iepazīties ar ūdensputnu daudzveidību Latgalē, kā arī apskatīt citus eksponātus, kas saistīti ar makšķerēšanas un medību lomu cilvēka dzīvē.

Apmeklētāji var izstaigāt dabas taku līdz Ežezeram, baudīt maltīti (iepriekš piesakoties), kā arī izmantot telpas pasākumiem un nakšņošanai.

Kā dāvana Latvijai tās simtgadē, Indrā tika atvērts Laimes muzejs. Tā interaktīvā ekspozīcija aicinās ikvienu darboties, sajust un domāt, skatīties nākotnē, nevis pagātnē. Muzeja uzdevums nav sniegt atbildi uz jautājumu “Kas ir laime?”, bet rosināt cilvēkos pozitīvas emocijas, ļauties iespaidiem, radīt, iedvesmot un meklēt katram savu atbildi uz šo jautājumu. Parādīt laimes sajūtas dažādību.

Indra piesaista aizvien lielāku ceļotāju skaitu, tāpēc  Indras viesiem ir radīts pārsteigums – atklāta Indras amatnieku istaba. Tajā varēs iepazīties ar vietējo amatnieku izstrādājumiem un iegādāties unikālus piemiņas suvenīrus! Pie amatnieku istabas izveides strādājusi pagastmeistaru komanda.

2023. gada JAUNUMS! “Laimes muzejs Indrā” izstrādāja jaunu programmu muzeja apmeklētājiem – “Manas vecmāmiņas trauku skapis”, kas atrodas Krāslavas iela 3, Indrā. Ekskursijas laikā apmeklētāji iepazīsies ar unikālu Rīgas porcelāna trauku kolekciju – vairāk nekā 1000 priekšmetiem.

Laimes muzeja vadītāja pastāstīs par Rīgas porcelāna vēsturi, populārajiem trauku komplektiem, fabrikas keramiku, kolekcijas eksponātu iegūšanas vēsturi. Tiks piedāvāta arī praktiskā nodarbība – viesiem būs iespēja izvēlēties sev tīkamo tējkannu un, izmantojot piedāvātos garšaugus (ap 20 šķirnes), pagatavot tēju, kas uzlabos laimes sajūtu un veselību. Programmas noslēgumā – pagatavotās tējas degustācija. Programmas ilgums: aptuveni 1 stunda.

Tā nogāzes klātas ar sausiem skujkoku mežiem, kas ir Eiropā aizsargājams mežu biotops. Viena no Čertoka ezera dabas lieguma lielākajām vērtībām ir ainava un savdabīgais reljefs. Ezera galvenais apsaimniekotājs AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Daugavpils universitāti pie Velnezera ir izveidojuši labiekārtotu taku, kas arī palīdz saglabāt un aizsargāt ezera apkārtnes skaisto ainavu.

Kalna pakājē plešas Luboneņa ezers – neliels, taču dziļš ūdenskrājums, kura platība ir ap 0,8 hektāri, bet dziļums sasniedz līdz 10 metriem. Ezers bagātina pilskalna ainavu un agrāk šķīra kalnu no Dagdas ezera. Tautas teikas vēsta, ka uz kalna virsotnes reiz atradusies baznīca, kas nogrimusi zemē. Lubānes pilskalns ir iecienīta pastaigu un skatu vieta, no kuras paveras plašs skats uz Dagdas pilsētu un apkārtējiem laukiem. Tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Latvijas seno pilskalnu mantojuma.