27. jūlijā no 12.00 līdz 19.00
Laimes Muzeja uzdevums nav sniegt atbildi uz jautājumu “Kas ir laime?”, bet rosināt cilvēkos pozitīvas emocijas, ļauties iespaidiem, radīt, iedvesmot un meklēt katram savu atbildi uz mūžseno jautājumu – kas tad ir laime?
Ir iespēja apmeklēt Laimes muzeju Indrā un “Laimes sajūtu un dabas vērošanos taku”. Piedāvā uz ugunskura vārītu ievārījumu – ogu un augļu asorti.
Apskates objekti
Kā dāvana Latvijai tās simtgadē, Indrā tika atvērts Laimes muzejs. Tā interaktīvā ekspozīcija aicinās ikvienu darboties, sajust un domāt, skatīties nākotnē, nevis pagātnē. Muzeja uzdevums nav sniegt atbildi uz jautājumu “Kas ir laime?”, bet rosināt cilvēkos pozitīvas emocijas, ļauties iespaidiem, radīt, iedvesmot un meklēt katram savu atbildi uz šo jautājumu. Parādīt laimes sajūtas dažādību.
Indra piesaista aizvien lielāku ceļotāju skaitu, tāpēc Indras viesiem ir radīts pārsteigums – atklāta Indras amatnieku istaba. Tajā varēs iepazīties ar vietējo amatnieku izstrādājumiem un iegādāties unikālus piemiņas suvenīrus! Pie amatnieku istabas izveides strādājusi pagastmeistaru komanda.
2023. gada JAUNUMS! “Laimes muzejs Indrā” izstrādāja jaunu programmu muzeja apmeklētājiem – “Manas vecmāmiņas trauku skapis”, kas atrodas Krāslavas iela 3, Indrā. Ekskursijas laikā apmeklētāji iepazīsies ar unikālu Rīgas porcelāna trauku kolekciju – vairāk nekā 1000 priekšmetiem.
Laimes muzeja vadītāja pastāstīs par Rīgas porcelāna vēsturi, populārajiem trauku komplektiem, fabrikas keramiku, kolekcijas eksponātu iegūšanas vēsturi. Tiks piedāvāta arī praktiskā nodarbība – viesiem būs iespēja izvēlēties sev tīkamo tējkannu un, izmantojot piedāvātos garšaugus (ap 20 šķirnes), pagatavot tēju, kas uzlabos laimes sajūtu un veselību. Programmas noslēgumā – pagatavotās tējas degustācija. Programmas ilgums: aptuveni 1 stunda.
Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Pirmo koka dievnamu katoļiem 1580.-1590. gadā uzcēlis Miķelis de Brunavs. Tagadējā baznīca būvēta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta.
Baznīcas altāra daļā izvietota itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18.gadsimtā gleznotā freska „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”. Sevišķi jāizceļ Sv. Donata mocekļu relikvijas, kas piesaista lielu skaitu ticīgo, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas. No 1757. – 1844.gadam pie baznīcas darbojās garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.
2015.gadā baznīcā pabeigti vērienīgi restaurācijas darbi. 12 gadu laikā ir restaurēts baznīcas centrālais altāris, altārglezna „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”, kā arī Filipo Kastaldi 18. gadsimta 60. gados gleznotā altāra freska.
No maija līdz septembrim dievnams atvērts no plkst. 6.30 līdz 18.30. Citā laikā iepriekš pieteikties. Ekskursijas jāpiesaka iepriekš!
Tirgus laukums izveidots 18. gadsimtā. Tā galvenās ēkas bija rātsnams, kas tika celts 1752. gadā, un aptieka, kas šajā ēkā darbojas kopš 1810.gada un savas funkcijas pilda arī mūsdienās.
Laukumu ierobežoja vienstāvu un pusotra stāva koka un mūra celtnes ar saimniecības ēkām. Tās galvenokārt bija tirgotāju un amatnieku dzīvojamās mājas, iebraucamās vietas ar staļļiem un tirgotavas. Laukuma austrumu galā atradās galvenā ēka – rātsnams. Tā bija brīvi stāvoša divstāvu ēka, tās pirmajā stāvā atradās muita, svaru un mēru telpas, vēlāk arī tirgotavas. Laukums atradās pie galvenās maģistrāles – pasta ceļš no Rīgas uz Maskavu. Centrālajā laukumā atradās arī Latviešu biedrības nams. Patreiz pilsētniekus un tās viesus priecē strūklaka, kas izveidota pilsētas ģerboņa formā.
Krāslavas pils komplekss ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un izcili skaista, ainaviska vieta ar daudzveidīgu piedāvājumu. Vēstures un mākslas muzejs, kurā var apskatīt četras patstāvīgās ekspozīcijas un divus atklātos krājumus. Jaunatklāts Amatniecības centrs ar četrām amatu darbnīcām. Tūrisma informācijas centrs un porcelāna leļļu kolekcija ar 2000 eksponātiem.
Daba ir mums visapkārt. To iepazīstam jau kopš agras bērnības. Un vislabāk to var izdarīt, pašam dodoties pie dabas. Iebraucot Krāslavā no Daugavpils puses, atrodas unikāla dabas vieta, kas izveidojusies jau ļoti sen. Ar savu īpašo šarmu te apmeklētājus vilina Adamovas dabas taka. Tā vijas cauri īpaši aizsargājamo ainavu apvidu “Augšdaugava” un dabas parku “Daugavas loki”. Taka met cilpas visos virzienos un izaicina celties augšup un laisties lejup pa gravām un pakalniem, izbaudot neskartā meža burvību. Tiltiņi, kāpnes un skatu laukumi, no kuriem paveras elpu aizraujoši skati uz Daugavas senleju neatstās vienaldzīgu nevienu.
Ejot pa taku var vērot retus augus, daudzstumbru liepas un lielus akmeņus, satikt vāveri, vardes un putnus. Nesteidzīgi pastaigājoties, te var dzirdēt skanīgas putnu dziesmas, klusinātas Daugavas ūdens skaņas un vēju.
Adamovas taka ir 1,8 km gara, piemērota aktīvu pastaigu cienītājiem, jo tā met cilpas gan uz augšu, gan uz leju. Stāvākos pakalnos ir ierīkotas kāpnes, pāri gravām un strautiem – tiltiņi. Mazos pastaigā gājējus iepriecinās koka skulptūras, kas sagaida takas viesus posmā gar Daugavu.
Taku ir iespējams iziet pa 2 maršrutiem: ejot pa ieeju no labās puses, vari doties pastaigā pa visu takas maršrutu (1,8km), kas piemērots aktīvai pastaigai; otrs maršruts, pa kuru jādodas pa ieeju, kas atrodas nedaudz pa kreisi, ir vienkāršāks un piemērots vieglai pastaigai gar Daugavu.
Adamovas dabas taka ir skaista un baudām katrā gadalaikā, bet īpaši apburoša tā ir pavasarī, kad te bagātīgi zied vizbulītes, un rudenī, kad daba krāsojas košās krāsās.
2021. gadā veikta dabas takas infrastruktūras atjaunošana, uzstādīti informācijas stendi, koka skulptūras un soliņi, uz kuriem atvilkt elpu un ieklausīties putnu dziesmās.