Garšu ceļojums Bauskas novadā!

Unikāla iespēja paviesoties tēlnieka Mārtiņa Zaura mājās, apskatot tēlnieka radītos mākslas darbus, vietu kur šie mākslas darbi radās, kā arī uzzināt vairāk par Zaura dzīvi un daiļradi. Pagalmā pie mājas atrodas paša mākslinieka rokām būvēta pils, kurā viņš labprāt uzņēma viesus.
Mārtiņš Zaurs (Mārtiņš Roberts Zauers, 1915-1998), latviešu tēlnieks, grafiķis un mākslas kolekcionārs. Savā radošajā darbībā mākslinieks bijis ļoti daudzpusīgs, eksperimentējot ar dažādiem materiāliem un tehnikām, aizrāvās arī ar koktēlniecību. Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, t. sk. Trīs zvaigžņu ordeni.

Biedrībā “Vēsturisko rekonstrukciju studija “Rokoko” ir apvienojušies vēstures entuziasti, kuri ir iemīlējuši galantā rokoko laikmeta šarmu un sajūsminās arī par citiem vēsturiskajiem stiliem. Entuziastu aizraušanās ir modes vēstures izzināšana, tērpu un aksesuāru darināšana, tērpu demonstrēšanu teatralizētu ekskursiju, un priekšnesumu ietvaros jeb “vēstures atdzīvināšana”.

Kopš 2018. gada esam iekārtojuši biedrības radošo telpu “Mazā muiža”.  Pašu spēkiem, kā arī piesaistot ES līdzfinansējumu, otrā elpa tika dota senai klēts ēkai, kurā ir iekārtota 15 gadu laikā tapusī vēsturiski precīzi atdarinātu tērpu un aksesuāru kolekcija. Mazās muižas izstāžu zāle ir atvērta apmeklētājiem un ļauj ielūkoties modes attīstībā sākot ar 18. gs. otro pusi līdz pat 19. gs. beigām. Biedrības dalībnieki ir autori visiem ekspozīcijā aplūkojamajiem tērpiem un aksesuāriem.

Ribbes vējdzirnavas celtas pēc holandiešu tipa projekta, kas tolaik bijis raksturīgs lielām un jaudīgām vējdzirnavām, no 1867. līdz 1869.gadam. Savu nosaukumu tās ieguvušas pateicoties pirmā īpašnieka uzvārdam – Riba. Stāsta, ka vējdzirnavu celtniecību strādnieki saņēmuši dienā vienu sieku* ( Sieks- senlatviešu labības tilpuma mērs) graudu, bet darbu vadītājs sudraba rubuli.
Vējdzirnavu konstrukcija, to iekārtas un detaļas ir veidotas un pārbaudītas gadsimtu gaitā un ir viens no sarežģītākajiem tautas celtniecības pieminekļiem, kurš saglabājis mūsu senču mantojumu un darba tikumus.

Spēka upe veidota no vairākām pludlīnijās attēlotām lineārām stādījumu joslām, kas simbolizē viļņus – kustību un dinamiku. Tā izplūst cauri lielākajai daļai teritorijas.
Stādījumi, lielākoties,  veidoti no ziemciešu stādījumiem. Lai nodrošinātu dobes estētiku arī ziemas periodā, liela daļa no ziemcietēm ir graudzāles, kas ziemā tiek atstātas un nogrieztas tikai agrā pavasarī. Stādījumu joslas platums 1.50m.

Dzejnieka Viļa Plūdoņa (1874. – 1940.) dzīvojamajā mājā “Lejeniekos” izvietota ekspozīcija, kas veltīta dzejnieka dzīvei un daiļradei, bet sētā koktēlnieka P. Studenta veidotā zaķu saime sagaida viesus pie Zaķīšu pirtiņas. Plūdoņa taka gar Mēmeli ved uz dzejnieka iemīļoto darba vietu pie Jautrā strauta. 2017. gadā muzejs tika papildināts ar restaurēto ratnīcu un klēti. Restaurācijas projektā izveidota klēts un kūts ekspozīcija.

Svitenes ciemā no muižas kompleksa saglabājušas dažas ēkas, tostarp kungu māja, kapliča un parks. Kungu māja sākotnēji celta 16. gs. kā nocietinājuma pils. Divstāvu dzīvojamā ēka manierisma stilā tam laikam bija pavisam neraksturīga. Pils patreizējais izskats iegūts 19. gs., patiecoties grāfam Filipam Elmptam, kurš pēc tēva nāves uzsāka ēkas pārbūvi. Vecā ēka netika nojaukta, bet gan iemūrēta tagadējās pils sienās.
Šī ir viena no skaistākajām klasicisma pilīm Zemgalē, kuras iekštelpās daļēji saglabājusies greznā dekoratīvā apdare. Greznākā pils telpa ir dienvidaustrumu gala salons, kurā ir saglabājies pilnīgi viss dekors, ieskaitot griestu un sienu veidojumus, logu ailu ornamentus, kā arī sākotnēji ieklāto parketu.

Līdzās pilij, abās pusēs Svitenes upītei, 10,2 hektāru lielumā plešas muižas parks. Parka vecākie koki varētu būt sasnieguši 200 gadu vecumu. Ļoti gleznaina un vēl aizvien iespaidīga izskatās dižskābaržu rinda gar upīti dienvidaustrumos no pils. Parka malā atrodas neogotiska muižas īpašnieku fon Elmptu dzimtas kapliča.  Kopš 2023. gada Svitenes muiža iekļauta Latvijas Piļu un Muižu Asociācijā.

Tauriņu mājā, kas atrodas iepretim Rundāles pils dārzam ir iespēja apskatīt abpus ekvatoram esošo mitro tropu mežu krāšņos iemītniekus – tauriņus. Līdzās tauriņiem labi jūtas skanīgās balsīs čivinošie kanārijputniņi un rīsu žubītes, savukārt baseinā un akvārijā nesteidzīgi peld bruņurupuči un zivis. Šeit var izzināt tauriņa mūža ceļojumu, kas dažkārt ir tikpat raibs kā tā spārni.
Tauriņu māja piedāvā iepazīt vairāk nekā 15 dažādu tropu tauriņu sugu vienuviet. Apmeklētāju favorīts neapšaubāmi ir zilais morfīds, kas atceļojis no tālās Kostarikas. Zilais morfīds ir viena no krāšņākajām tauriņu sugām pasaulē. Šo tauriņu spārnus klāj caurspīdīgas zvīņas, kas, atstarojot saules starus, iekrāsojas metāliski zilā krāsā. Savukārt Atlasa gigantiskais tauriņš var lepoties ar spārnu plētumu no 16 cm līdz 32 cm. Tā mūžs ir tikai 10 dienu, jo tauriņš neuzņem jaunu enerģiju ēdot – tam vienkārši nav mutes. Pārējie tauriņi dzīvo līdz pat mēnesim, pārtiekot no augļu sulas un dažādu ziedu nektāra. Skaistais Indijas lapu tauriņš ir maskēšanās meistars, un klipers spēj attīstīt līdz pat 20–40 km/h lielu lidojuma ātrumu.

Garozas muižas parka pirmsākumi meklējami 1791. gadā, kad šeit tika izveidots skaists un labi kopts atpūtas dārzs ar baroka un sentimentālisma laika elementiem. 19. gs. otrajā pusē tas tika pārveidots par angļu ainavisko parku. 2019. gada vasarā parkā tika veikti vērienīgi labiekārtošanas darbi.
Iebraucot Garozas ciematā nākas šķērsot atjaunoto Garozas upītes vēsturisko tiltu, kur vienlaicīgi ceļa labajā pusē sākas arī Garozas muižas vēsturiskais parks.
Šī parka ainava ir unikāla ar to, ka caur parku plūst nelielā Garozas upīte, kurai pāri ved romantisks arkveida tiltiņš ar dēļu klājumu, kā arī netālu no parka ieejas izveidots dīķis. Šobrīd, kad senās kungu mājas drupas ir pilnīgi izzudušas, Garozas parks Garozas upītes krastā ir vienīgā vieta, kas nākotnē atgādinās par kādreizējās muižas pastāvēšanu.
Šobrīd parkā ir izveidots celiņu tīkls, ierīkota autostāvvieta, estrāde, teritorijas apgaismojums, sakopti koku un krūmu stādījumi, uzstādīti soliņi atpūtai, atkritumu urnas, informatīvais stends. 2019. gada pavasarī parkā no jauna iestādītas kalnu kļavas, lazdas, dižskābarži, plūškoki un saldie ķirši, kas veiksmīgi ieaugušies un jau vasarā parku rotāja ar ziediem.

Pēc vērienīgas rekonstrukcijas kultūrtelpas torņa starpstāvos ir izvietota ekspozīcija, kas veltīta vēsturiskajiem notikumiem Mežotnes pilskalnā. Vienā no stāviem ir uzstādīts lielformāta Mežotnes pilskalna un senpilsētas makets, atainojot seno zemgaļu pilskalna nocietinājumus 13.gadsimtā. Apskatāmas arī seno zemgaļu arheoloģisko tērpu un rotu rekonstrukcijas, ko darinājuši Bauskas novada amatnieki, bet no baznīcas torņa ir iespēja aplūkot Zemgales līdzenumu, Lielupi un vareno Mežotnes pilskalnu. Te notiek dažādi koncerti.

Brīvdabas apskates objekts gan maziem, gan lieliem apmeklētājiem, miniatūra pilsētiņa ar dzīvojamām mājām, baznīcu, rātsnamu un citām ēkām, kur sastapsiet vairāk kā 35 šķirņu trušus, hailander šķirnes liellopus, kaziņas, mājputnus un citu mājdzīvniekus.

Vienīgā atjaunotā renesanses, manierisma stila pils Latvijā, kas sastāv no Kurzemes hercogu Ketleru rezidences un Livonijas ordeņa cietokšņa drupām ar skatu torni. Tās 28 telpās apskatāmas interjera, vēstures ekspozīcijas un mākslas izstādes. Pieejamas izglītojošas programmas. Regulāri notiek pasākumi un koncerti.

Viens no Zemgales lielākajiem spēkratu muzejiem, kurā apskatāmas seno spēkratu kolekcijas ar 89 tehnikas vienībām, iepazīstina ar 20. gadsimta auto un moto vēsturi, padomju pilnpiedziņas automobiļiem, unikāliem RAF spēkratiem un II Pasaules kara kaujas mašīnām.. Muzejs piedāvātas tehniski radošās darbnīcas skolēniem: “Atlecošā bumbiņa”, “Vēja ģenerators”, bet  jaunlaulātajiem –  foto pieturu.