“Lakstīgalas” atjaunotajā šķūnī, kas atrodas skaistajā Papes Dabas parkā, izveidota kafejnīca ar vārdu spēli nosaukumā – PapĒdis. Viesi burtiski būs “ēduši Papē”, un tieši no šīs idejas radies arī nosaukums.
Kafejnīca piedāvā gan sāļus, gan saldus “Papenkokus” – īpašās Papes pankūkas ar daudzveidīgām piedevām, tostarp arī veģetāriešiem draudzīgām iespējām. Piedāvājums radīts, domājot gan par vietējo garšu mantojumu, gan par radošu pieeju tradicionāliem ēdieniem.
Kafejnīca atrodas Brušvītos – kādreiz rosīgā ciemā, kur šodien cilvēku vietā mīt savvaļas zirgi un taurgovis. Pēc maltītes apmeklētāji aicināti doties uz tuvējām ganībām, kas bija pirmās šāda veida teritorijas Baltijā. Tur ganās desmitiem dzīvnieku, kas veido unikālu, cilvēka maz skartu ainavu.
Tālāk dodoties pa dabas takām, iespējams nokļūt līdz Papes ezeram – aizaugošam lagūnas tipa ezeram ar sāļūdens veģetāciju. Šeit atrodas arī vienīgā vieta Latvijā, kur ligzdo lielais dumpis – reti sastopams un aizsargājams putns.
Aktivitātes
Iespēja apmeklēt Papes savvaļas zirgu un taurgovju ganības.
Apskates objekti
Savvaļas zālēdāju ganības atrodas Papes dabas parkā, kurā vēl saglabājušās unikālas dabas ekosistēmas un skaistas ainavas ar Baltijas jūras piekrastes kāpām, Papes ezeru, Nidas purvu. Savvaļas zirgi un tauri, kuri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas mājo Papes ezera krastā Brušvītu ciemā. Pateicoties tiem tiek sekmēta bioloģiski daudzveidīgu pļavu veidošanās un tiešā vai netiešā veidā tas nodrošina tūkstošiem citu augu un dzīvnieku sugu eksistenci.
Dunikas pagastā viena no pārsteidzošākajām vietām ir Dunikas tīrelis, kurā izveidota laipu taka ar vairākām atpūtas vietām. Šeit iepazīsti ainavu ar simtgadīgām priedēm, kas saglabājušas miniatūru augumu, aug raseņu puduri un aizmetušās purva dzērvenes. Purva dienvidu pusē aug Luknes skābaržu audze. Latvijā šī ir vienīgā vieta, kur 11 ha platībā parastais skābardis aug tīraudzē.
Muižas kalns ir Rucavas apkaimē augstākā vieta. Šī vieta ir īpaša ar skaisto skatu uz Sventājas upes ieleju un kaimiņu zemi Lietuvu. Kurzemes hercogistes pastāvēšanas gados (16.-18. g.s.) šajā vietā atradās Kurzemes hercogu muiža. No senās muižas saglabājušies tikai pagraba pamati un vairāki nostāsti par dzīvi pie šīs vēsturiskās vietas.
Mūsdienās šeit atrodas dendroloģiskais parks un ierīkota atpūtas vieta ar skatu platformu, no kuras paveras gleznais skats. Pastaigu turpinot upes virzienā, pa Sventājas upes ielejas taku ir iespēja nokļūt pie atpūtas vietas pašā robežupes krastā.