Aizputes pilsēta, kā arī Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasti iezīmē Dienvidkurzemes novada ziemeļu robežu. Izvēlies savu pieredzi 9. un 10. augustā! Vai tā būs dārza svētku atmosfēra ar autentiskiem ēdieniem? Varbūt pikanta maltīte lauku gaisotnē?Vai tomēr mierpilns brīdis ābeļdārzā vai mēbeļu audzētavā – ļaujoties neticamajam un ieraudzot arī to, kas ikdienā paliek neredzams?
Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Tā atrodas Tebras upes labajā krastā un pirmās ziņas par pilsētas apbūvi attiecas uz 14. gs. Pilsētas vecākā daļa atradusies starp tagadējām Atmodas, Jāņa un Katoļu ielām, bet vēlāk tā paplašinās Jelgavas, Kalvenes un Kuldīgas ielas virzienā. Aizputes vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Vēl Aizputē vērts ir apskatīt Aizputes ūdenstorni, kas tūrisma vajadzībām ir pārbūvēts par skatu torni un padomju laika leļļu kolekciju. Kolekcijā skatāmas Latvijas rūpnīcās “Straume” stilizētos tautas tērpos un “Dobele” ražotās gumijas rotaļlietas. Lielāko kolekcijas daļu sastāda Krievijā un Vācijā ražotās lelles, kas attēlo laimīgus bērnus ar mazliet apaļiem vaidziņiem.
Kazdangas pils un muižas komplekss piederējis ietekmīgajiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Pils celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics, un tā joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili.
Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru – baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām. Muižas kompleksa teritorijā ietilpst arī 196 ha plašais Kazdangas parks, kurš šobrīd ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem.
Lauku Kūrorts ir zaļa idille nekurienes vidū. Piedāvā gan izmitināt, gan izklaidēt. Lauku Kūrorta neatņemama sastāvdaļa ir aktīvā atpūta, tāpēc visu laiku tiek domāts par jaunām izklaidēm, lai katrs Lauku Kūrorta apmeklētājs atrod sev piemērotāko. Piedāvājumā šķēršļu trase un trošu nobrauciens, lazertags un disku golfs. Dzīve ir kustība!
Kalvenes „Cīruļi” ir Rīgas Zooloģiskā dārza lauku filiāle, kas piedāvā mierpilnu un izglītojošu nedēļas nogales atpūtu ģimenēm. Plašos voljeros dzīvo aptuveni 38 savvaļas dzīvnieku sugas — tostarp pasaulē lielākā nebrīvē turēto kiangu ganāmpulka popes, rudie lāči, lūši, vilki, meža cūkas, aļņi, plēsīgie putni — kā arī 12 dažādu šķirņu mājdzīvnieki, piemēram, Latvijas zilās govis, Kamerūnas pundurkazas un truši.
Īpaši interesanti ir meklēt retās Eiropas kokvardes un mazos medvarīšus pie dīķiem, kā arī dzirdēt stāstus un vērot trušu šķirņu daudzveidību „Trušu dienās”. Šī vieta ir piemērota nesteidzīgām pastaigām pa labiekārtotiem takām un patīkamai piknikam dabā, ar pieejamību ratiņkrēsliem, tualetēm un stāvlaukumu
Cīravas mežaparks piedāvā daudzveidīgu dabas un kultūras pieredzi plašā meža teritorijā gar Durbes upes krastiem. Šeit izvietotas vairākas tematiski dažādas takas. Takas sākas no stāvvietas pie Cīravas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un atzīmētas ar simboliem uz koka stabiņiem – bebrs, taure, sienāzis, zivs –, kas norāda dažādas trases. Kopumā teritorijā apmēram 7 ha muižas mežaparka, kur redzami veci koki, lieliska putnu daudzveidība (vairāk nekā 128 sugas) un bebru darbi upes līkumos. Marķētās pastaigas ir piemērotas gan ģimenēm, gan pārgājieniem, tās piedāvā gan mierīgas dabas iepazīšanas iespējas, gan aktīvas izklaides bērniem. Parkā ir soliņi, nelieli tiltiņi, informācijas stendi un interesantas mākslas instalācijas. Apmeklējums ir bez maksas, pieejams visa gada garumā.
Pasaules mazākā izstāžu zāle ir 10x10x10 cm caurspīdīgs kubs, kurā ikvienam ir iespēja netradicionālā veidā aplūkot izstādītos mākslas darbus, ieskatoties Linmeijera traktiera durvju atslēgas caurumā. Izstāžu zāles idejas un koncepcijas autors ir arhitekts Ivars Šmits, izstāžu zāles darbību nodrošina biedrība “Linmeijers”.