Izgaršo, izbaudi, izzini Dienvidkurzemes dienvidus!

Vai zini, kā smaržo Grobiņas pilskalns saullēkta laikā, kad caur miglu slīd vikingu laivas? Pēc lavandām, pēc meža, pēc ūdens svaiguma! Klusi skan zirgu zviedzieni no ziemeļu puses, no dienvidiem Bārtas sievas sasaucas ar Nīcas un Rucavas skaņajām balsīm. Meitas liek galvā zīļu vainagus, bet sievas iegriež krāšņos tautastērpu brunčus. Piekrastē zvejnieki nāk krastā ar rīta lomu un top maltīte uz dzīvas uguns. Ko gatavo? To uzzini “Mājas kafejnīcu dienās” no 23. līdz 24. jūlijam, kad ciemos gaidīs šī reģiona kafejnīcas.

Senaizmirstas bērnības garšas, saimnieču meistarstiķi, neparasti garšu savienojumi un tradicionālas vērtības – tas viss “Mājas kafejnīcās”, kas būs kā lieli dārza svētki, kuros iepazīt nezināmas novada vietas, dabas krāšņumu un mieru, un galvenais – cilvēkus, kuri ir gatavi atvērt savas sētas un būt kopā. Iepazīt un izbaudīt mazliet sīksto, bet sirsnīgo dienvidkurzemnieku viesmīlību. Pēc viesošanās pilns būs ne tikai vēders, bet arī uzzināsi un baudīsi jaunas lietas, iemēģināsi roku kādā jaunā prasmē.

23.-24.
jūlijs

Kafejnīcas

Lai pietuvinātu karti, turēt taustiņu "Ctrl" un izmantot peles rituli

Kafejnīcas

Neapoles tipa itāļu picērija. Šīs picas atšķiras no parastajām picām. Picas ir 30cm lielas ar Pufīgo, bet kraukšķīgo maliņu. Picas pamats ir ieraugs kuru pirms tam gatavo 24 stundas.

Uzzini vairāk

Šī būs iespēja izgaršot Ulda Poškus ģimenes gardos mājrāžojumus un desertā baudīt viņu ģimenē iecienītāko desertu – ruleti Pavlova.

Uzzini vairāk

Apmeklētājiem ir iespēja izjust senās mājas garu, baudīt vietējos ēdienu, reizē arī iepazīstot bagāto Rucavas tradicionālās kultūras mantojumu.

Uzzini vairāk

“Vectēva dārzs” viesus gaida divas labiekārtotas brīvdienu mājiņas, katrā var nakšņot līdz četrām personām. Piedāvājumā ir arī velosipēdu īre.

Uzzini vairāk

Mājas kafejnīcu dienu laikā, viesiem tiks piedāvāts mājās gatavoti ēdieni, kas iecienīti saimnieces ciemiņu pulkā.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

“Mājas kafejnīcu dienās” gan lieliem, gan maziem būs iespēja nogaršot ģimenes iecienītos ēdienus, iemēģināt roku dārza spēlēs un atpūsties no ikdienas steigas un kņadas.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

“Mājas kafejnīcu dienās” būs lieliska iespēja iepazīt vējdzirnavu vēsturi un to kā tās darbojušās. Piedāvāsim dažādas aktivitātes.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Gaviezes kultūras nams aicina iepazīt gavieznieku gatavošanas prasmes. Šogad priecēs kafejnīca “Spānijas garša tepat Gaviezē”. Mājas kafejnīcu dienu laikā, viesiem tiks piedāvāti spāņu ēdieni gavieznieces Rotas interpretācijā.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Mājas kafejnīcu dienas ir ,,iekritušas” vienā dienā ar Oda rīkoto, skaisto koncertu ,,Koncerts virs upes”, kur vārdu tiešajā nozīmē koncerts notiek virs upes.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

Mājas kafejnīcu dienu laikā, viesiem tiks piedāvāti dažādi gardi ēdieni no ezerā makšķerētām zivīm, kas pagatavoti turpat ezera krastā ugunskurā.

Uzzini vairāk

“Krastmaļi” ir jauna ģimenes saimniecība, kas Tāšu ezera krastā, ainaviskā vietā audzē dārzeņus.

Uzzini vairāk
Aktivitātes

“Ketverči” atrodas Rucavas pagasta vēsturiskajā Bajāriņciemā. Kopā ar ciema ļaudīm, šeit tiek organizēti izglītojoši un kultūras pasākumi. Ceļam godā seno un veicinām kopā būšanas prieku!

Uzzini vairāk

Ciemos gaidām ģimenes, ar bērniem, kā arī mājdzīvniekiem. Laipni gaidīti visi, kas vēlas nobaudīt Jūrmalciema šarmu un jūras klātbūtni.

Uzzini vairāk

SIA “Bārtnīca” sadarbībā ar Papes dabas parku aicina baudīt maltīti zaļumos ar skatu uz savvaļas zirgu un taurgovju ganībām.

Uzzini vairāk

“Alejas maizes ceptuves” āra terasē svaigā gaisā un nesteidzīgā atmosfērā saimniece Gunita Pričina piedāvās pavisam jaunus meistarstiķus: “Bimbalu tīre dārzeņu ielokā”, “Jēriņš dārziņā” un “Šašliks gruzīnu gaumē”.

Uzzini vairāk

Apskates objekti

Esi lūgts uz kāzām Nīcā! Ekskursijas laikā jūties, kā viesis lielajos Godos! 

Gatavojies palīdzēt līgavai darināt pūru un līgavainim – izvēlēties kuru koku ņemt izturīgākajiem darbarīkiem. Receptes drānu sieram un cūkas pusgalvai – iedosim. Ērkuli, ar ko sist ritmu pret kāzu galdu, dziedot, iedosim. Otrajā dienā (lasi: otrajā pusstundā) ieplāno piedalīties mičošanā un saņemt arī sev kādu dātalu no līgavas pūra!  

Grobiņas viduslaiku pils būvniecība saistāma ar 13.gs. vidu, kad pirmo reizi minēta vēstures avotos. Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17.gs. veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, arī stāvinātās nogāzes. Pils atrodas Ālandes upes krastā, kur šobrīd izveidota pastaigu taka, kas  vijas cauri Grobiņai. Šo vietu pavada leģendām apvīti nostāsti, kuri šeit ir zemē, akmenī un vārdos iekalti 

Tāšu (Telsen) muiža rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1501. gadā. No 1641. g. līdz 19. gs. vidum muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuras laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu māja būvēta 1734. gadā, bet pārbūvēta 19. gs. vidū. 

Celtnē saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, no akmens izgatavots galvenās ieejas portāls u.c. detaļas. No 2000. gada kompleksa ēkās tiek veikti konservācijas un restaurācijas darbi, ko veic nomnieki sadarbībā ar biedrību „Tāšu muiža”.

Iespējams apskatīt muižu. Ja saimnieks būs uz vietas, tad dzirdēsiet arī stāstus par muižas vēsturi un atjaunošanas gaitu. 

Rucavas centra dzirnavas uzbūvētas 1937. gadā un līdz pat 60-tajiem gadiem bija nozīmīga graudu pārstrādes vieta Rucavas ciema apkaimes zemniekiem. Vēlākos gados ēkā ierīkota mehānisko darbnīcu noliktava.  

Pēc ēkas rekonstrukcijas vien divus gadus atpakaļ, tajā mājo tūrisma informācijas centrs un izveidoja ekspozīciju, kas ļauj gūt ieskatu Rucavas novada kultūras mantojumā kā arī aplūkot tautas muzikanta Jāņa Pūķa plašo mūzikas instrumentu kolekciju.  

Pasaules dabas fonds 1999.gadā pie Papes ezera ieveda pirmos savvaļas zirgus. Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīka veida ainavas pastāvēšanu. Mūsdienās vairākums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un zālājos, savukārt, šeit savvaļas zirgi, pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, rada dažādu augstumu veģetāciju, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, citām pļavu sugām.  

Pūsēnu kalns – visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā. Tās absolūtais augstums ir 37 m virs jūras līmeņa.  

Pūsēnu kalns ir veidojies pirms pāris gadsimtiem – pēc lielā ugunsgrēka, kad tika nopostīta zemsedze, tādējādi paverot ceļu smilšu staigāšanai. Lai iepazītu šo vietu, dodies pastaigā pa labiekārtotu dabas taku, kas uzvedīs līdz pašai kāpas virsotnei no kuras paveras fantastisks skats pār koku galotnēm uz Baltijas jūru!