Badīgs kā vilks? Piestāj Sēlijas salās!
Salas ir visur Sēlijā, bet kur tad pati Sēlija? Ja skatās no Rīgas puses, tad tā ir zeme, kas no Jaunjelgavas vai, pa citu ceļu – no Mazzalves, līdz pat Kaplavai, starp Daugavas kreiso krastu un divu kaimiņu – Lietuvas un Baltkrievijas robežām. Senās sēļu cilts vēsturiskā zeme. Dzīve salās sēļus veidojusi par cilvēkiem, kuri prot paši par sevi pastāvēt, un mierā būt ar dzīves kārtību. Katrā salā savus likumus, ieradumus un svētkus paturēt. Viesmīlīgi atvērt durvis ceļiniekiem. Un klusējot aizdarīt melnus purvozola vārtus tiem, kuri dzīvošanu Salās vēlējušies ar varu vai slidenu viltību pārmainīt. Savu bagātību apsegt ar balto purva sūnu, lai ienācēju kārās acis to neatzīst par laupījuma vērtu…
Reiz sensenos laikos sēļu zemes klāja vareni meži, vien zinātājam pārvarami purvi un dziednieciskām zālēm bagātas pļavas. Tās vietas, kur šajos plašumos bija apmetušies cilvēki, dēvēja par salām. Daudzas ar putnu vārdiem apveltītas, jo putna lidojumā, ne cilvēka gājumā tās vieglāk sasniedzamas. Sēlija arī tagad palikusi mežu, purvu, neskartas dabas zeme. Te lāči, lūši un vilki mežā dzīvo aizvien, un neviens īpašu brēku tādēļ neceļ. Pilsētu nesamaitāti šeit ir arī cilvēki – vienpatņi, mazliet naivi, jo dzīvo prom no kņadas, mazliet skarbi, jo jāpaļaujas aizvien tik uz sevi un tuvāko kaimiņu, noslēgti, piesardzīgi un kautrīgi, jo nav pieraduši būt uzmanības centrā. Skaņām, asām, taisnām balsīm, jo dzīvo tālu viens no otra. Saglabājuši savu valodu, noturējuši dzīvu kultūrvēsturisko saikni ar tiem sēļiem, kas Lietuvas pusē. Sēlis ir vienpatis, mežu, purvu un pļavu cilvēks, kurš nogurušam ceļiniekam aizdos savu mēteli, uzvārīs siltu zupu un nosēdinās pie sprakšķošas malkas plīts, lai kopīgi paklusētu par lielām lietām. Virsū ar savu mīlestību nemāksies, bet laipnu roku vienmēr pasniegs, nedomādams- kas viņam par to būs.
Daudzas Sēlijas mājas kafejnīcas priecēs ar savās saimniecībās audzētiem, gatavotiem, brūvētiem un citādi pašu rokām tapušiem produktiem: cigoriņu kafiju, “Sēlijas alu”, bioloģiski nozīmīgās pļavās augušām tējām u.c. Sēlija atklāsies gan no dzimtas vecmāmiņām mantotās gardās sēļu karašu receptēs, gan ienesot Amerikas dienvidu vēsmas Sēlijas vidū ar pluinītās cūkas burgeriem un citām receptēm.
