Mājas kafejnīca “Pie Komarovska klētiņā”

“Mūru dzirnavu” vēsture sniedzas vairāku gadu desmitu senā pagātnē, kad to sākotnējā būve celta Kurmenes muižnieku pārvaldībā, oriģināli mūrēta bieziem mūriem. Par to liecina gan vēsturiskās fotogrāfijas, gan tagadējās ēkas vizuālais izskats –  ēkas mūra pamati. Tāpat teritorijā aplūkojama oriģinālā ūdensdzirnavu turbīna.
Tieši šeit savu bērnību un jaunību aizvadījis dzejnieks Knuts Skujenieks! K. Skujenieka vectēvs dzirnavas iegādājies laikā, kad pēc Pirmā pasaules kara tās nopostītas – tās pēcāk atjaunojot.
Gadu gaitā, Skujenieku ģimenei atsakoties no sava mantojuma – “Mūru dzirnavām” – īpašums par labu nonācis to tagadējā saimnieka, Knuta Skujenieka bērnības drauga rokās.

Skaistkalnes karsta kritenes ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, un vairāk kā 100 ha platībā šī karsta teritorija iekļauta Eiropas aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā. Kaimiņos no Skaistkalnes – karsta procesu areāls turpinās arī Lietuvas teritorijā, kur izveidots Biržu reģionālais parks.
Karsts ir neparasts ģeoloģisks process, kas notiek pazemē. Tur ūdens veic šķīstošu iežu, kā piemēram, ģipšakmens, dolomīta, smilšakmens, vai citu iežu skalošanu, kas tādējādi izraisa apakšzemes tukšumu – piltuvju, aku, kanālu, dobumu vai alu – rašanos, kuriem savukārt pakāpeniski paplašinoties, rodas iebrukumi. Šī procesa laikā var rasties ne tikai kritenes, bet arī sausgultnes, kriteņu avoti, kriteņu ezeri. Karsta procesa iemesls tieši Skaistkalnes apkārtnē meklējams tajā, ka šajā apvidū atrodami nozīmīgi ģipšakmens slāņi un apvidu no abām pusēm ieskauj divas upes – Iecava un Mēmele – pazemes ūdens straumju rezultātā rodas šie unikālie dabas veidojumi.
Ne viens vien skaistkalnietis vai tuvumā dzīvojošais iedzīvotājs zina stāstus par to, ka zeme pēkšņi atveras, pazūd zirgs vai kaza, vai zemnieka apstrādātie lauki pēkšņi pārtop par maziem ezeriņiem… ne velti kritenēm doti arī atbilstošie nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Šķūņa kritene, un vēl daudzas citas!