Bārbeles pamatskola ir maza privāta lauku skola un bērnudārzs, kas atrodas lauku vidē. Pie skolas iespējams aplūkot īstas lidmašīnas. Skolai ir savs augļu dārzs, daiļdārzs un siltumnīca. Piemājas pļavās ganās aitas. Skola piedāvā nakšņošanas pakalpojumus ceļotājiem, labiekārtotu ugunskura, telts un kempinga vietu. Ir tīra, dzidra pludmale, bērniem peldēšanai droša ezeriņa krastos.
Mājas kafejnīcu dienu laikā viesiem tiks piedāvāti franču iedvesmoti Latvijas ēdieni un lidotāja Antuāna de Sent-Ekziperī iedvesmotas izklaides – aviosimulācija, aviokonstruēšana un dronu lidojumi.
Baudīt maltīti būs iespēja gan brīvā dabā, gan īstā lidmašīnā iekārtotā kafejnīcā.
Mājas kafejnīcu dienās būs meistarklase īpašās ,,Skolasmaizes” cepšanā, kā arī iespēja iegādāties pašceptu maizi.
Aktivitātes
- Ekskursija pa skolu, skolas kapelas (ar lielāko stikla sienu Baltijā) apskate – bezmaksas
- Aviokonstruēšanas meistarklasē iespēja pagatavot savu lidmodeli – 2,00 EURO
- Aviosimulācijas meistarklase – 2,00 EURO
- Dronu vadības meistarklase – 2,00 EURO
- ,,Skolasmaizes” gatavošanas meistarklase – 5,00 EURO
Apskates objekti
Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrortvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi.
Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no tuvākas un tālākas apkārtnes. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas, tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības, nervu kaites un citas.
19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks. Kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.
Vienīgais muzejs Zemgalē, kur „Sējas” un „Pļaujas” svētkos tiek darbināti muzeja eksponāti un demonstrēti lauku darbi. Muzejā apskatāma lauku sēta ar ūdens un vēja dzirnavām, senajiem darba rīkiem un agregātiem. Svētkos darbojas tirdziņš.