Ikdienā saimniecībā notiek jaukta tipa saimniekošana – gan lauksaimniecībā, kur tiek audzēti gan tradicionālie, gan retāk dzirdētie, bet arvien pieprasītākie augi, piemēram, kale, mangolds, arbūzi un melones, gan lopkopībā, kur nodarbojamies ar mājputnu audzēšanu un olu realizāciju. Laiku pa laikam uzņemam arī dažādas apmeklētāju grupas.
Māju kafejnīcu dienās gatavosim un piedāvāsim mūsmājās iemīļotus ēdienus – arī tādus, ko gatavojuši bērni, un ēdienus, kuros izmantoti mūsu pašu audzētie labumi.
Visām mūsu meitām kristītais vārds ir Anna, un vienmēr esam teikuši – Annu diena ir jāsvin! Tāpēc šogad svinēsim to kārtīgi, kopā ar jums visiem.
Līdzņemšanai būs iespējams iegādāties arī saimniecības produkciju.
Aktivitātes
- Ekskursija saimniecībā 26.07. un 27.07. plkst. 14:00 – bezmaksas.
- Bērniem trusēnu, vistu, cāļu apskate un barošana (neliela barības paciņa 0.50-1.00 EUR).
- Bērnu laukumiņš “Lauku dubļu virtuvīte”, olu kārbu apdarināšana, krāsošana.
- Bez ēdamlietām līdzņemšanai būs iespējams iegādāties saimniecībā audzētos dārzeņus un olas.
- Tuvumā, ap 400m attālumā pastaiga līdz “Stelpes” sēravotam.
Apskates objekti
“Jūrās” aplūkojami vairāk kā 20 gadu garumā veidotie kokdarinājumi, miniatūras ēkas un skulptūras, kas priecē kā pieaugušos, tā arī bērnus. Vējdzirnavas, Kristus, Jaunavas Marijas, Jēzus tēli, miniatūra baznīca un kapela, tilts, vārti, Laimes lācis, bērnu rotaļu karuselis, šūpoles, “laimes arka”, lielāki un mazāki namiņi, un vēl daudzi citi amatnieka koka veidojumi! Kokamatnieks apmeklējuma laikā iepazīstina ar katras skulptūras vēsturi, kā arī dalās stāstos ar to, kā nonāca līdz to veidošanai.
Bruknas muižas cēlēji un īpašnieki līdz 1920. gadam bija sena vācbaltu aristokrātu dzimta – baroni Korfi. Zemgalē un Kurzemē viņiem piederēja vairākas muižas, t. sk. arī Skaistkalnes (Šenbergas) muiža.
Bruknas muižas ansamblis tika uzbūvēts 18. gadsimta vidū, bet muižas pašreizējais veidols ir neoklasicisma stila pārbūve, kas tika veikta 19. gadsimtā. Bruknas kungu māja izteikti iekļaujas Zemgales rāmajā ainavā. Nama būvapjoms nav mainījies – tikai iekštelpas un parka zona.
19. gadsimta pirmās puses vēsturiskajā celtnē nebija saglabājies neviens vēsturiskais interjers. “Kalna svētību kopienas” dibinātājs Andrejs Mediņš, konsultējoties ar Latvijas vadošajiem mākslas zinātniekiem, izvēlējās alternatīvu risinājumu – tika nolemts netiekties pēc autentiskuma, bet izmantot radošu pieeju. Ikviens Bruknas muižas publiskais interjers ir brīvprātīgo palīgu – mākslas studentu un citu entuziastu – veidots. Tie ir Latgales, Kurzemes, Rīgas jaunie mākslinieki un domubiedru grupas. Tā, piemēram, Bruknas muižas bibliotēkas klasisko aprīkojumu izgatavojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas diplomandi, taču Ēģiptes zāles griestus apgleznojuši Rēzeknes jaunie mākslinieki.
Dārza īpašie akcenti ir jaunā tēlnieka Sanda Aišpura veidotās skulptūras, kuras izvietotas ap jaunuzcelto Baznīcu. Brukna ir iecienīta mākslinieku pulcēšanās vieta. Teritorijā nav atļauti dzīvnieki!