27. jūlijs no 11.00–16.00
Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs.
Muzejā apmeklētāji var iepazīt Stenderu dzimtu, kurā trīs gadsimtu garumā bija “gaismas stars” Sēlijas dzimtcilvēku ikdienā. Atcerēties, Veclašu muižas īpašnieci Mariju Tīzenhauzenu – Pšezdzecku un vēl daudzus citus. Kaut uz nelielu brīdi aizmirsīsim ikdienas steigu un stresu. Miers, klusums un simtgadīgie ozoli Jūs gaida ciemos.
Mājas kafejnīcās būs iespēja nogaršot sātīgu lauku ēdienu – kāpostu tīteņus ar ceptiem kartupeļiem. Varēs iegādāties “Intas gardumus” un “Sergeja medu”.
Apskates objekti
Unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Cietoksnis veidojās kā ideāla nocietināta pilsēta, šobrīd tas kļuvis par pilsētu pilsētā, kurā ir 10 platas ielas, 80 ēkas, skvēri un laukumi. Var pieteikt aizraujošas ekskursijas, kā arī apmeklēt dažādas ekspozīcijas un izstādes.
Tas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā.
Raksturīgākā dabas parka īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi, kuru garums sasniedz 4-6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi. Aicinām apmeklēt Slutišķu sādžu un vecticībnieku lauku sētu, izstaigāt Slutišķu gravu taku, uzkāpt Vasarģelišķu skatu tornī un baudīt pārējos dabas parka apskates objektus.
Krāslavas pils komplekss ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un izcili skaista, ainaviska vieta ar daudzveidīgu piedāvājumu. Vēstures un mākslas muzejs, kurā var apskatīt četras patstāvīgās ekspozīcijas un divus atklātos krājumus. Jaunatklāts Amatniecības centrs ar četrām amatu darbnīcām. Tūrisma informācijas centrs un porcelāna leļļu kolekcija ar 2000 eksponātiem.
Daba ir mums visapkārt. To iepazīstam jau kopš agras bērnības. Un vislabāk to var izdarīt, pašam dodoties pie dabas. Iebraucot Krāslavā no Daugavpils puses, atrodas unikāla dabas vieta, kas izveidojusies jau ļoti sen. Ar savu īpašo šarmu te apmeklētājus vilina Adamovas dabas taka. Tā vijas cauri īpaši aizsargājamo ainavu apvidu “Augšdaugava” un dabas parku “Daugavas loki”. Taka met cilpas visos virzienos un izaicina celties augšup un laisties lejup pa gravām un pakalniem, izbaudot neskartā meža burvību. Tiltiņi, kāpnes un skatu laukumi, no kuriem paveras elpu aizraujoši skati uz Daugavas senleju neatstās vienaldzīgu nevienu.
Ejot pa taku var vērot retus augus, daudzstumbru liepas un lielus akmeņus, satikt vāveri, vardes un putnus. Nesteidzīgi pastaigājoties, te var dzirdēt skanīgas putnu dziesmas, klusinātas Daugavas ūdens skaņas un vēju.
Adamovas taka ir 1,8 km gara, piemērota aktīvu pastaigu cienītājiem, jo tā met cilpas gan uz augšu, gan uz leju. Stāvākos pakalnos ir ierīkotas kāpnes, pāri gravām un strautiem – tiltiņi. Mazos pastaigā gājējus iepriecinās koka skulptūras, kas sagaida takas viesus posmā gar Daugavu.
Taku ir iespējams iziet pa 2 maršrutiem: ejot pa ieeju no labās puses, vari doties pastaigā pa visu takas maršrutu (1,8km), kas piemērots aktīvai pastaigai; otrs maršruts, pa kuru jādodas pa ieeju, kas atrodas nedaudz pa kreisi, ir vienkāršāks un piemērots vieglai pastaigai gar Daugavu.
Adamovas dabas taka ir skaista un baudām katrā gadalaikā, bet īpaši apburoša tā ir pavasarī, kad te bagātīgi zied vizbulītes, un rudenī, kad daba krāsojas košās krāsās.
2021. gadā veikta dabas takas infrastruktūras atjaunošana, uzstādīti informācijas stendi, koka skulptūras un soliņi, uz kuriem atvilkt elpu un ieklausīties putnu dziesmās.
Viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, te meklējamas Latvijā un Eiropā retas, dabiskas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes, kas dod mājvietu daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Informācijas centrā „Gulbji” var pieteikt ekskursijas, iznomāt binokļus un laivas, kā arī nodegustēt vietējos gardumus.