Brūzis Murza kafejnīca

Krāslavas pils kompleksā, kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes kultūras piemineklis, pēdējos gados ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas. Pils komplekss jau ir kļuvis par populāru tūristu un kāzinieku apmeklējumu objektu un pastaigu vietu krāslaviešiem.

Kopš 2004. gada Krāslavas pils komplekss atrodas Krāslavas novada pašvaldības īpašumā, kas aktīvi darbojas, lai sekmētu pils un parka teritorijas attīstību. Ir izstrādāta pils kompleksa attīstības koncepcija, kuras vīzija ir Plāteru pils komplekss kā Krāslavas sirds un kultūrvēsturiskais centrs, Krāslavas un Latgales reģiona lepnums, plaši apmeklēts un populārs kultūras, izglītības un tūrisma objekts. Pašvaldība īsteno dažādus projektus ar pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti.

Kompleksa saimniecības ēkas ikdienā ir apdzīvotas, tajās darbojas Krāslavas novada muzejs ar dažādām ekspozīcijām, Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, Olgas Gribules porcelāna leļļu kolekcija, restorāns “Fon Bubert” un 2021. gadā atklātais Amatniecības centrs. Kompleksa teritorijā notiek dažādi kultūras pasākumi, izstāžu atklāšanas, tirdziņi, ekskursijas.

Vides akcentu pils pagalmam piešķir metāla kariete, kuras uzstādīšanu 2015. gadā finansēja pašvaldība, ņemot vērā labāko iedzīvotāju iesniegto ideju par jauna pakalpojuma izveidi kāziniekiem, kā arī 2020. gada vasarā uzstādītās skulptūras “Grāfu pāris”, kas augumā ir lielākas par 2 metriem.

Informācija par taku:

• Dabas takas garums: 800 metri.
• Takas sarežģītība: viegla/vidēji grūta, tomēr nav pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
• Pieejamība: visu gadu, taka ir marķēta.

Andrupenes purva taka dod iespēju ikvienam nesteidzīgi un saudzīgi iepazīt purva pasauli. Andrupenes purvs ir augstais jeb sūnu purvs.

Kopš 2012. gada Kroma kolnā darbojas biedrība “Kroma kolna bruoliste”. Biedrība veic sabiedrības izglītošanu ar eksperimentālās arheoloģijas metodēm, atdzīvinot dažādas viduslaiku amatniecības un sadzīves situācijas. Kroma kolns – 9.–13. gs. latgaļu cilšu fortifikācijas būvju atdarinājums. Pēc iepriekšējas pieteikšanās var apskatīt un pielaikot seno latgaļu bruņojuma rekonstrukcijas.

Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1741. gadā korintiešu baroka stilā. Baznīcu cēla muižnieks Jans Augusts Hilzens (1702 – 1767). Tajā ir 6 grezni altāri, tai skaitā trīs grezni mūra altāri ar karnīzēm un pilastriem. Lielajā altārī ir divas gleznas – Sv. Trīsvienības un Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas godam. Baznīcā ir ģipša figūrām veidots baptistērijs.

1847. gadā 68% no visiem Dagdas iedzīvotājiem bija ebreji, Dagdā bija 77 ebreju mājas un 3 sinagogas. Patreiz saglabājušies nami tiek apsaimniekoti, dažos no tiem arī mūsdienās darbojas veikali.

Jaundomes muižas Vides izglītības centrā ir iespējams apskatīt vienu no lielākajām saldūdens zivju mulāžu kolekcijām Latvijā un iepazīties ar ūdensputnu daudzveidību Latgalē, kā arī apskatīt citus eksponātus, kas saistīti ar makšķerēšanas un medību lomu cilvēka dzīvē.

Apmeklētāji var izstaigāt dabas taku līdz Ežezeram, baudīt maltīti (iepriekš piesakoties), kā arī izmantot telpas pasākumiem un nakšņošanai.

Kalna pakājē plešas Luboneņa ezers – neliels, taču dziļš ūdenskrājums, kura platība ir ap 0,8 hektāri, bet dziļums sasniedz līdz 10 metriem. Ezers bagātina pilskalna ainavu un agrāk šķīra kalnu no Dagdas ezera. Tautas teikas vēsta, ka uz kalna virsotnes reiz atradusies baznīca, kas nogrimusi zemē. Lubānes pilskalns ir iecienīta pastaigu un skatu vieta, no kuras paveras plašs skats uz Dagdas pilsētu un apkārtējiem laukiem. Tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Latvijas seno pilskalnu mantojuma.

Tā nogāzes klātas ar sausiem skujkoku mežiem, kas ir Eiropā aizsargājams mežu biotops. Viena no Čertoka ezera dabas lieguma lielākajām vērtībām ir ainava un savdabīgais reljefs. Ezera galvenais apsaimniekotājs AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Daugavpils universitāti pie Velnezera ir izveidojuši labiekārtotu taku, kas arī palīdz saglabāt un aizsargāt ezera apkārtnes skaisto ainavu.